2019.gada 26.septembrī Latvijas Treneru tālākizglītības centrs pulcēja trenerus uz lekcijām tālākizglītības programmā “Bērnu un jauniešu vispusīgā fiziskā sagatavotība”.
Par fizisko īpašību attīstīšanu un to nozīmi bērna veselības kvalitātē dalījās Latvijas universitātes pētniece, doktorante Zane Šmite. Īpaša vērība tika pievērsta izturības un spēka slodžu nozīmei. Protams, bērni nav pieaugušie miniatūras formā, tāpēc pieaugušo treniņu metodika, vingrinājumi un sadarbība, strādājot ar bērniem, nederēs. Treneriem jābūt zinošiem, lai sabalansētu treniņus gan intensīvas augšanas periodā, gan pubertātes laikā. Svarīgi noteikt aptuveno straujās augšanas laiku, lai bērnu un jauniešu vispusīgo fizisko sagatavotību realizētu pēc pamatota plāna un slodzes apjoma, slodzi nepārdozējot. Svarīgs moments: neuzsākt pārlieku agru specializēšanos kādā sporta veidā. Jādod iespēja bērniem attīstīties vispusīgi, apgūt pēc iespējas daudz motoro kustību, izpildot tās labā un pareizā kvalitātē. Tātad, ja vecāki izvēlējušies, ka bērns trenēsies badmintonā, basketbolā, futbolā vai citā sporta veidā jau 5 gadu vecumā, tad treniņiem jābūt plānotiem tā, lai slodze nodrošinātu bērnu un jauniešu vispusīgu fizisko sagatavotību, apgūstot pēc iespējas daudz un dažādas kustību iemaņas labā kvalitātē. Tāpat svarīgi zināt gan sporta treneriem, gan skolotājiem, logopēdiem, vecākiem, ka fiziskās aktivitātes veicina kognitīvo procesu darbību. Arī mācību stundās skolā un pavadot laiku ģimenē, ir svarīgi bērniem un jauniešiem nodrošināt kustību veicinošu vidi.
Augstu sasniegumu sportists, treneris Staņislavs Olijars pievienojās iepriekšējā lekcijā teiktajam: visa pamats ir vispusīga fiziskā sagatavotība. Daloties savā daudzu gadu sportista un trenera pieredzē, kura tiek pārņemta arī no saviem vecākiem, viņš vairākkārt uzsvēra, ka nav brīnumvingrinājumu, nav ātru sasniegumu, visam jābalstās uz gudru treneru plānotiem sistemātiskiem treniņiem. Mūsdienu bērniem, salīdzinot ar laiku 20, 30 gadus agrāk, kustību aktivitāte samazinājusies pat par 90%. Agrāk spēlētās spēles pagalmā: “Ķerenes”, “Ziloņi”, “Klasītes” un līdzīgas, attīstīja bērnus vispusīgi, par to ne vecākiem, ne treneriem nebija jāsatraucas. Tagad šīs īpašības jāattīsta treniņos, motivējot bērnus kustēties, mācot pārvarēt grūtības, piepūlēties. Galvenā atziņa: treniņos jāiekļauj vingrinājumi vispusīgai fiziskai attīstībai, jāattīsta visas fiziskās īpašības, kas nodrošina sportiskos rezultātus ilgtermiņā, mazina traumu risku, veicina bērna kognitīvo darbību.
2019.gada 29.novembrī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā interesenti pulcējās uz semināru “Balsta kustību sistēmas analīze. Vingrinājumi ķermeņa dziļajai muskulatūrai”. Tālākizglītības programma aicināja mācīties trenerus, taču pamatlikumi par stāju jāzina katram cilvēkam, protams, treneriem, fizioterapeitiem, sporta (tai skaitā badmintona un raketlona) speciālistiem, bet vērtīgi to zināt arī vecākiem, skolotājiem, logopēdiem, speciāliem pedagogiem.
Semināra “Balsta kustību sistēmas analīze” teorētiskā daļa
Fizioterapeits un vispārējās fiziskās sagatavotības treneris Normunds Vārpa akcentēja muskuļu ietekmi uz balsta un kustību sistēmas izmaiņām dažādās ķermeņa daļās un balsta un kustību sistēmas stāvokļa korekcijas iespējām treniņu procesā. Vērtējot stāju, jāņem vērā būtiskas pazīmes, kas saistītas ne tikai ar mioloģiju un katra cilvēka individuālām īpatnībām, bet arī ar emocijām, pašsajūtu, trenētību. Labi to uzticēt arī sporta ārstam, fizioterapeitam, lai turpmākajā procesā zinātu, kas jāuzlabo vai jākoriģē. Kā uzsvēra speciālists, nepareizu stāju, pat funkcionālu skoliozi, labvēlīgi var ietekmēt ar vingrinājumiem, bet tas jādara regulāri, ne tikai 1 reizi nedēļā, un zinoša speciālista vadībā.
Jebkura emocija, tās izpausme un iekšējo orgānu darbība izraisa ietekmi uz stāju. Piemēram, bērniem, kuriem ir ēšanas un gremošanas sistēmas traucējumi, bieži ir “izgāzts” vēders uz priekšu, jo muskuļi nespēj “ieslēgties” automātiskā režīmā. Tātad, lai uzlabotu stāju, ir cītīgi jāstrādā pie citu faktoru apzināšanas un koriģēšanas. Īpaši svarīgs orgāns cilvēkam ir vairogdziedzeris. Tas jāuzmana, ja treniņu procesā jaunietis nevar pieaudzēt muskuļu masu, kļūst pārlieku tievs vai gluži pretēji – pieaug ķermeņa masa.
Runājot par plakano pēdu un nepareizi veidotām pēdu velvēm, fizioterapeits Normunds Vārpa norādīja, ka problēmas risināšanai neder tikai pēdu ieliktņi. Te vajadzīga muskuļu spēka izturība, nevis tikai sīkās muskulatūras treniņi, piemēram, čiekuru lasīšana ar pēdām. Pēda jātrenē kompleksi, iekļaujot kāju muskuļu trenēšanu: pacelšanos uz pirkstgaliem, izpildot vingrinājumus sēžas muskuļiem, ceļiem. Jāstrādā kompleksi. Ļoti svarīga atziņa un apstiprinājums vēl un vēlreiz par traumām, ka bērniem un jauniešiem pēc kaulu traumām obligāti nepieciešama fizioterapija, lai nedeformētu kaula augšanas zonas un tās neslēgtos pāragri. Šajā darbā lieliski palīdzēs individuāli treniņi pie zinoša fizioterapeita. Bieži dzirdam pieaugušo norādi bērniem: “Sēdi ar taisnu muguru!” Aizrādījums nav īsti korekts. Šādos gadījumos ir jāvērtē stāja – kas pie vainas apaļai, ieliektai, plakanai mugurai, vai nepareizai pozai sēžot. Noteikti būs jāvingrina kāju, muguras, iegurņa muskuļi, jāstiprina vispārējā fiziskā sagatavotība.
Semināra praktiskā daļa “Vingrinājumi ķermeņa dziļajai muskulatūrai”
Semināra praktiskajā daļā “Vingrinājumi ķermeņa dziļajai muskulatūrai” fizioterapeites Marikas Gladkijas vadībā katrs dalībnieks atkārtoja zināmos vingrinājumus un mācījās tos izpildīt precīzi un pareizi. Tāpat tika dota iespēja vērtēt vienam otra izpildījumu, lai atpazītu neprecizitātes un kļūdas vingrinājumos. Darbojoties uz paklāja, tika izmantotas dažādas bumbas, lentas, gumijas, nūjas, vingrošanas sols. Seminārā “Balsta kustību sistēmas analīze. Vingrinājumi ķermeņa dziļajai muskulatūrai” katrs treneris ieguva gan teorētiskas zināšanas, kuras ļoti saprotami un pārliecinoši prezentēja fizioterapeits Normunds Vārpa, gan praktisku “bagāžu” no Marikas Gladkijas, ko izmantot savā darbā.
Kā ik gadu, arī šogad maijā Valmieras un apkārtējo novadu logopēdi un speciālās izglītības skolotāji devās pieredzes braucienā uz Kuldīgas novadu. Pelču speciālajā internātpamatskolā – attīstības centrā laipni mūs sagaidīja direktore Ināra Oļena, logopēdes Adrija Brantevica un Ieva Dēliņa un speciālais pedagogs Līga Kuršinska. Skolas kolektīvs ir ļoti radošs. Ir izdoti vairāki mācību līdzekļi: gan grāmatas, gan digitālie materiāli. Pedagogi ir uzvarējuši novada izsludinātajos konkursos. Pateicoties konkursā iegūtajam finansējumam, skolēni darbojas kanisterapijas nodarbībās. Liela uzmanība tiek pievērsta telpu iekārtojumam, lai bērniem un pedagogiem būtu estētiski baudāma un ērta darba un atpūtas vide. Skola izmanto visus pieejamos resursus, tā taupot un palielinot savu budžetu un iespējas. Lai nerastos siltuma noplūde, siltumtrases enerģiju izmanto siltumnīcā augu audzēšanai. Karstais ūdens tiek sildīts ar izelpotā gaisa enerģiju. Apgūtas telpas gan bēniņos, izveidojot skolotāju istabu, gan pagrabā, iekārtojot silto smilšu terapijas kabinetu un relaksācijas telpas. Tiek domāts par katru skolēnu, kurš ar prieku dodas uz skolu. Direktore Ināra Oļena ir sava darba teicamniece, kura prot un var saskatīt savos kolēģos potenciālu pilnvērtīgam darbam, atrast iepriekš neizmantotus, bet esošus talantus katrā pedagogā, lai kopīgs darbs nestu rezultātu.
Kuldīgas pirmsskolas izglītības iestādes ”Bitīte” – attīstības centra kolektīvs un vadītāja Līga Megne mūs sagaidīja ar jautru un māksliniecisku koncertu, kurā bērni dziedāja dziesmas par Kuldīgu, valodas skaņām, izmantojot ritma un vizuālos efektus. Bērnudārza grupiņu gaumīgais noformējums ļauj patīkami justies bērniem un pedagogiem. Iekārtoti vairāki logopēdu kabineti. Apskatījām materiālus pūšanas vingrinājumiem, spēles valodas korekcijai, 3dimensiju tāfeli, gaismas galdus. Secinājums: bez sajūtu stimulējošiem elementiem šobrīd logopēdijas un speciālā pedagoga nodarbībās neiztikt. Laikmeta iezīmes prasa aktivitāti, vizuālus un audiālus pastiprinājumus, atraktivitāti.
Dienas “saldais ēdiens” bija Līgas Kuršinskas vadītais gājiens pa skaisto, sakopto, interesanto Kuldīgu. Tu neesi bijis Kuldīgā, ja neesi redzējis Ventas rumbu! Apskatījām gan Ventas rumbu, kas joprojām pārsteidz ar skaļo troksni, jo pavasara ūdeņi vēl visi nav aizskrējuši, gan ķieģeļu tiltu, neskaitāmos parkus un strūklakas, izgājām taku takas un, protams, fotografējāmies pie Ēvalda Valtera pieminekļa.
Paldies speciālo pedagogu apvienības vadītājai Dacei Vaļģei par sadarbību un vērtīgo ideju doties uz Kuldīgu! Esam pateicīgi Pelču speciālās internātpamatskolas – attīstības centra un Kuldīgas pirmsskolas izglītības iestādes ”Bitīte” – attīstības centra kolektīviem par iespēju baudīt un smelties pieredzi!
Sākoties jaunajam mācību gadam, logopēdi ir pieņēmuši nopietnus lēmumus darbam. Viens no nozīmīgākajiem projektiem ir pedagogu tālākizglītības programmas veidošana 30 stundām, kā to nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.363 „Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtību”, kuri stājušies spēkā 2013.gada 2.jūlijā. Logopēdi varēs papildināt profesionālo izglītību, nebraucot tālu no mājām, tā ekonomējot izglītības iestādes un savus resursus. Kursu ietvaros esam plānojuši arī divas izbraukumu nodarbības par darbu ar bērniem speciālajā izglītības iestādē un iepazīšanos ar smilšu spēlēm, ko lieliski izmantot korekcijas darbā.
Logopēdi, strādājot saliedētā komandā, paveikuši vairākus darbus. Viens no tiem – izveidota „Skolotāja – logopēda dienasgrāmata”. Katra Valmieras pilsētas, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas novadu izglītības iestāde un ap 200 logopēdu visā Latvijā savā e-pastā ir saņēmuši mūsu kopīgi veidotu un pagājušā mācību gadā darbā izmēģinātu dokumentu. Konsultējāmies ar kolēģiem Liepājā, Līvānos un citos novados, lai dokuments ir racionāls, kompakts un vairāk laika logopēdam atliek darbam ar bērniem, nevis dokumentu aizpildīšanai. Esam plānojuši pārskatīt un izvērtēt uzlabojumu nepieciešamību arī logopēdu dokumentācijai speciālās grupās. Nākamais logopēdu ieguvums ir 50 optiskie diski „Mācīsimies kopā! Interaktīvs mācību palīglīdzeklis 1.-4.klasei”, ko ar Ievas Stiģes atbalstu saņēmām no Jelgavas Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra. Gandrīz visi diski ir nonākuši izglītības iestādēs pie logopēda vai iestādes vadītāja un būs labs palīgs darbam ar bērniem. Tāpat nepārtraukti tiek uzlabota un papildināta mūsu mājaslapa logopeds.org, lai logopēdi varētu smelties idejas darbam, vecāki – saņemtu sev svarīgu informāciju, bet sabiedrība uzzinātu, ko dara un kā strādā logopēds Latvijā.
Logopēdi ikgadējā skolotāju konferencē Valmieras sākumskolā par labu darbu ir saņēmuši apbalvojumus: Valmieras Pārgaujas sākumskolas logopēde Elita Upe un Rūjienas logopēdes Inta Virse, Marita Kļaviņa, Vija Gaile, Inese Roziņa, Zina Matisone.
Liels prieks, ka logopēdu saimei pievienojusies jauna kolēģe, kura patlaban turpina studijas maģistrantūrā un strādā Rīgā, bet ir no Valmieras – Tince Strazdiņa. Vairākās izglītības iestādēs vēl nav izdevies atrast logopēdu, tāpēc apsveicami, ka jaunieši izvēlas studēt logopēdiju, kura ir radoša un interesanta zinātne, un logopēds ir svarīgs un neaizstājams speciālists katrā izglītības iestādē.
Maija rīts Valmierā aust ar zibens šautrām un pērkona spērieniem, bet, iebraucot Jelgavā, jau spīd saule un par lietu liecina vairs tikai peļķes uz ielām. Pilsēta viesmīlīgi sagaida 20 logopēdus no Valmieras, Mazsalacas, Strenčiem, Alojas, Beverīnas, Burtnieku, Jelgavas, Kocēnu, Limbažu un Rūjienas novadiem. Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā mūs sagaida direktores vietniece un detalizēti iepazīstina ar centra ikdienu un darba organizāciju, ko sekmē produktīva sadarbība ar pilsētas pašvaldību. Viesojamies Montesori kabinetā, kurā skolotāja darbojas ar pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem. Kabinetā pieejams bagātīgs Montesori materiālu klāsts, kas palīdz bērniem apgūt zināšanas un praktiskās iemaņas 5 jomās, tai skaitā valodā, matemātikā, praktiskajā dzīvē un palīdz bērniem mācīties koncentrēties, būt uzmanīgiem un trenēt pašdisciplīnu. Līdztekus bērniem var mācīties arī vecāki un papildināt savas zināšanas, kā strādāt ar bērnu mājās.
Centra darbinieki realizējuši Vācijā iegūtu pieredzi. Projekta „Miniphanomenta” rezultāts rada jēgpilnus starpbrīžus skolu bērniem, kuri vienkāršā veidā var darboties un izprast 52 dažādus dabaszinību likumus eksperimentējot skolās izvietotajos stendos. Projekta „Atbalsta pasākumu komplekss izglītojamo mācību, darba un sadzīves prasmju apguves veicināšanai” laikā tapis interaktīvs mācību palīglīdzeklis 1. – 4.klasei „Mācīsimies kopā!”, ko ikdienā varēs lietot skolēni un skolotāji, tā atvieglojot lasītmācīšanos, rakstītprasmju pilnveidi, padarot interesantāku un bērnus motivējošāku mācīšanos. Mācību disku saņems arī logopēdi Valmierā un apkārtējos novados. Kompetenču centrā darbojas Junioru universitāte, Metālapstrādes mācību parks, metodiskā bibliotēka un ir plašas iespējas tālākizglītībai. Kolektīvs direktores Sarmītes Vīksnas vadībā strādā atbildīgi, nodrošinot kvalitatīvu piedāvājumu pilsētas iedzīvotājiem.
Jelgavas 1.speciālajā internātpamatskolā direktores Ineses Bandenieces vadībā mācās 120 bērni 5 izglītības programmās. Skola piedāvā profesionālu pedagogu un atbalsta komandas darbu. Bērni labprāt piedalās dažādos interešu izglītības pulciņos: spēlē teātri, dzied, sporto, glezno, strādā ar koku, bet vecākiem ir Vecāku skoliņa. Noteikti noderēs redzētais skolas absolventes, logopēdes Anitas Stāvauses logoritmikas nodarbībā. Anita bija lieliska gide ekskursijā pa skolu, kā arī sarunā, iepazīstinot kolēģus ar savu darbu. Vēlreiz guvām apstiprinājumu tam, ka valsts atbildību par kvalitatīvu izglītību atstājusi tikai pašvaldību un skolotāja ziņā. Speciālistu sagatavošana darbam ar bērniem, kuriem ir mācīšanās traucējumi, dokumentācijas korekta aizpildīšana atrunāta ar dažādiem ieteikumiem un veidlapu paraugiem, un logopēds vai skolotājs ir spiests „riteni izgudrot no jauna”, kā pats prazdams. Tas aizņem neadekvāti daudz laika, kuru varētu atvēlēt darbam ar bērnu. Skolas kolektīvs iesaistās aizvien jaunos un veiksmīgos projektos. Direktore jau aizsteidzās sagaidīt labvēļus, lai skolas teritorijā iemājotu īpašas šūpoles.
Jelgavas keramikas rūpnīcā uzzinājām, kā no māla piciņas vai lejamās māla masas tiek izgatavots skaists keramikas trauks, vāze vai svečturis. Redzējām, kā tas pārklājas ar glazūru un pārliecinājāmies, ka skaistums prasa bezgala grūtu un akurātu darbu. Pieredzes bagāta darbiniece, kura ir ļoti atraktīva un sirsnīga gide, ļāva mums visiem ielūkoties māla pārtapšanā par īstu mākslas darbu, kura vērtību ne vienmēr protam novērtēt. Jelgavā – pilsētā izaugsmei ir vēlme atgriezties vēlreiz, lai uzkāptu Svētās Trīsvienības baznīcas tornī un paraudzītos uz 64 tūkstošu iedzīvotāju pilsētu no augšas, baudītu arhitektūru un Ā.Alunāna iedibinātās teātra mākslas tradīcijas.
Mācību gads tuvojas noslēgumam, solot katram logopēdam patīkamu un pelnītu atpūtu vasarā. Tiksimies augustā Valmierā, lai izvērtētu darba plānu nākamajam mācību gadam. Paldies, logopēdes, par aktīvu sadarbību!
Pavasaris ir laiks, kad logopēdi atskatās uz paveikto mācību gada laikā un izvērtē plānus nākamajam laika posmam. Tikšanās reizēs ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Inu Druvieti un Kocēnu novada Izglītības pārvaldes vadītāju Ievu Stiģi klātesošie tika iepazīstināti ar situāciju logopēdu darbā 2012./2013.mācību gadā un salīdzinājumu ar 2010.gadu. Informācija apkopota par Valmieras, apkārtējo novadu izglītības iestādēm, kā arī logopēdu darbu Liepājā, Smiltenē, Strenčos, Siguldā un citu novadu skolās un bērnudārzos. Kā uzsvēra Druvietes kundze, tad mūsdienās anglofonajās valstīs par labo toni tiek uzskatīta pat nepareiza, neliterāra runa, taču tas nav atbalstāmi, un logopēda darbs bērna attīstībā un mācību procesā pirmsskolā un skolā ieņem nozīmīgu un neaizstājamu lomu. Sarunā ar Inu Druvieti un Andi Geižānu tika pārrunāti jautājumi par kvalitatīva atbalsta nodrošināšanu katram bērnam, diskutēts par 40 stundu darba nedēļu un priekšlaicīgu pensionēšanos, mācību materiālu sagatavošanu un nodrošināšanu un logopēdu tālākizglītību.
Skaitļi Kocēnu novada Izglītības pārvaldes pārskatā liecina, ka skolās un bērnudārzos stundu skaits nedēļā logopēdam svārstās no 2 – 10 stundām. Ņemot vērā, ka katrā iestādē vismaz 30% bērniem nepieciešama logopēda palīdzība, un katram bērnam vajadzētu mācīties vismaz 2 – 3 nodarbības nedēļā, tad lieki piebilst, ka šie skaitļi ir kritiski. Nelīdzēs arī arguments, ka labāk dažas stundas nekā nemaz. Šis pieņēmums neliecina par situācijas izpratni un kvalitatīvu palīdzību valodas un runas traucējumu korekcijā. Logopēdi uzskata, ka korekcijas darbs pilnā apmērā jāfinansē valstij, nevis pašvaldībām, kā tas ir vairumā gadījumu patlaban. Bērna valodas un runas korekcija jānodrošina vienlīdz kvalitatīva katrā Latvijas vietā, neskatoties un pašvaldību lieliem vai niecīgiem resursiem.
Logopēdam pieejamā materiāli tehniskā bāze, bez kuras šodienas bērnus motivēt nopietnam darbam nav iespējams, ir nepietiekoša. Dators, audio iekārta, diktofons, izlietne, spogulis, grāmatas, spēles – tas nav nekas īpašs vai ekskluzīvs, ar ko nevarētu nodrošināt logopēdu viņa darbavietā. Prieks par skolām, bērnudārziem un novadiem, kuri atrod iespējas iekārtot logopēda kabinetu ar visu darbam nepieciešamo aprīkojumu un materiāliem, lai bērniem būtu patīkami mācīties un logopēds varētu produktīvi strādāt.
Kā nosaka valsts likumdošana, tad katram logopēdam 3 gadu laikā jāmācās, jāpapildina savas zināšanas 36 stundu kursos. Pagaidām logopēdi izglītojas par saviem vai retās reizēs par iestāžu līdzekļiem. Druvietes kundze un Stiģes kundze solīja šo jautājumu noskaidrot un virzīt darbu tā, lai arī logopēdiem būtu iespēja tālākizglītību iegūt bez maksas, ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Domājam, ka arī Valmieras Izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Pāže piekrīt situācijas uzlabošanai, un logopēdu sadarbība ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, Kocēnu novada Izglītības pārvaldi un Valmieras pilsētu nesīs drīzus augļus. Logopēdu metodiskā apvienība sadarbojas ar skolām, bērnudārziem un citām pašvaldības iestādēm, rīkojot tajos seminārus un kursus. Pateicoties Valmieras Pārgaujas sākumskolas direktora Viktora Litaunieka atbalstam un ieinteresētībai kursu programmas izveidošanā, šajā mācību gadā logopēdi zināšanas varēja papildināt Valmierā, saņemot kursu apliecības.
Īpaša tikšanās bija Valmieras integrētajā bibliotēkā. Direktores vietniece Vita Ziediņa ar kolēģēm mūs laipni aicināja ciemos, iepazīstinot ar savu darbu. Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja Olga Kronberga un bērnu apkalpošanas nodaļas galvenā bibliotekāre Līga Bujane bija sagatavojušas izsmeļošu, profesionālu informāciju interesantā stāstījumā par plašo pakalpojumu klāstu, iespēju lasīt grāmatas un saņemt tās no citām bibliotēkām, ko nodrošina kopēja datu bāze, pieeju laikrakstiem, žurnāliem lasītavā un pat atsevišķu rakstu saņemšanu savā e-pastā. Uzzinājām par „Zvirbuļa grozu”, terapiju ar suņiem kā lasīšanas asistentiem, iespēju izmantot individuālas un grupu lasītavas bibliotēkā un daudz ko citu.
Analizējot pieejamos digitālos mācību līdzekļus, Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas – attīstības centra skolotāja Zinaida Rumbeniece logopēdes ieintriģēja demonstrējot kvalitatīvu materiālu, ko izstrādājuši šīs skolas pedagogi veiksmīgā projektā „Lauku sēta”. Tajā apkopoti dažādi darba veidi, uzdevumi un filmas par dārzeņiem, mājdzīvniekiem, mājputniem, darbarīkiem un citām tēmām un ir lielisks mācību avots logopēda darbā, pilnveidojot un dažādojot nodarbības. Pirmās atsauces: „Bērniem ļoti patīk!”
Iesāktais darbs logopēdijā aktīvi turpinās. Nopietni jāstrādā, lai logopēda darbu regulētu likums, kur skaidri noteiktas pozīcijas, kuras nevar pēc saviem ieskatiem mainīt, kā ienāk prātā. Patlaban logopēda kabineta iekārtojums, materiālie līdzekļi un nodarbību skaits lielā mērā atkarīgs, cik atraktīvi logopēds spēj sava darba nepieciešamību pamatot iestādes vadītājam un cik daudz līdzekļu iestāde ir ieinteresēta atvēlēt logopēdijai. Taču ne aktiera meistarība ir noteicošā, lai bērnam palīdzētu, bet profesionāls darbs. Stundu skaits iestādē ir tik niecīgs, ka par aktieriskiem meistarstiķiem, kuri pārliecinātu vadību, nav laika domāt. Tāpēc nākamais mazais logopēdu solis, ko atbalstīja Kocēnu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ieva Stiģe, ir viesošanās pie skolu direktoriem un pirmsskolas iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, lai vēlreiz stāstītu, rādītu, pamatotu un atbildētu uz jautājumiem par pašu galveno – bērnu pilnvērtīgu attīstību, kuras pamatā ir laba valoda. Augustā, izglītības iestāžu pieņemšanā pirms jaunā mācību gada, pārvaldes vadītāja ar savu komandu ielūkosies arī logopēdijas kabinetos, lai izvērtētu situāciju.
Katru pavasari logopēdi dodas pieredzes braucienā. Esam bijuši Jāņmuižā, Priekuļos, Siguldā, Jaunpiebalgā, Valgā un Tartu. Maijā dosimies pie logopēdes Anitas Stāvauses uz Jelgavu, apskatīsim Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centru un viesosimies Jelgavas keramikas rūpnīcā.
Logopēdi no Gulbenes, Smiltenes, Valkas, Siguldas, Mārupes, Alūksnes, Kocēnu, Alojas, Beverīnas, Strenču, Naukšēnu, Rūjienas, Cēsu, Mazsalacas, Burtnieku novadiem un Valmieras pilsētas pulcējās seminārā Valmieras pilsētas3.pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis”
Februāra tikšanās reizē pulcējās logopēdi no Gulbenes, Smiltenes, Valkas, Siguldas, Mārupes, Alūksnes, Kocēnu, Alojas, Beverīnas, Strenču, Naukšēnu, Rūjienas, Cēsu, Mazsalacas, Burtnieku novadiem un Valmieras pilsētas. Lielais dalībnieku skaits liecina par tikšanās nepieciešamību, lai kopīgi domātu, izvērtētu un risinātu logopēdijas jautājumus. Šoreiz aktīvi tika spriests un diskutēts par logopēda dokumentu dienasgrāmatu, kurā datēt visus nepieciešamos ierakstus: novērojumus, sadarbību, valodas un runas izpētes rezultātus un korekcijas procesu izglītības iestādēs. Ņemot vērā logopēdu pamatotus argumentus dokumentācijas pilnveidošanai, līdz mācību gada beigām esam plānojuši uzlabot un nodot logopēdu rīcībā jau gatavu dienasgrāmatas paraugu, kuru katrs logopēds, apstiprinot to pie izglītības iestādes vadītāja, varēs izmantot darbā.
Logopēde Zeltīte Šneidere no Mārupes novada dalījās pieredzē, apkopojot savas un kursos iegūtās zināšanas, par valodas un runas novērtēšanas ziņojuma tapšanu. Vēlreiz atgādinot, cik svarīgi logopēdam zināt, kā noritējusi bērna attīstība, lai precīzāk un veiksmīgāk darītu savu darbu – palīdzētu bērniem apgūt veiklu valodu un runu. Ikdienas steigā kaut ko arī gadās aizmirst, tāpēc pieraksti garantēs precizitāti. Aicinām vecākus atzīmēt sava bērna svarīgākos attīstības notikumus: kad sācis rāpot, kad celties kājās un staigāt, kad un kādi bijuši pirmie vārdiņi, teikumi, jautājumi. Tad logopēds veiksmīgāk varēs plānot korekcijas gaitu un visi kopā nonākt pie vēlamā rezultāta.
Logopēdes Danas Arnītes vadībā katra logopēde varēja iejusties skolēna un skolotāja lomā, pārī veidojot sniegpārsliņu. Pamēģiniet rīkoties neskatoties, bet, tikai uzklausot mutvārdu instrukciju, salīdziniet iegūto rezultātu ar savu pārinieku! Lai sadarbotos, ikvienam nepieciešama kvalitatīva komunikācija.
Ne vienmēr logopēds var apmeklēt visus sev vēlamos kursus un seminārus, lai papildinātu zināšanas, tāpēc dzirdētais tiek pārrunāts tikšanās reizēs. Šoreiz logopēdi runāja par garīgo veselību, valodas un runas novērtēšanu, daudzveidīgo diagnožu klasifikāciju logopēdijā un kvalitatīvas saskarsmes nozīmi ikdienā. Psihologi apgalvo, ka līdz 20 gadu vecumam cilvēkam vajadzētu kļūt pieaugušam, bet izrādās, ka dzīvē ir citādi: starp pieaugušajiem vairāk tomēr ir „bērnu” nekā pieaugušo, kas rīkojas un pieņem lēmumus, balstoties uz emocijām, nevis faktus izvērtē objektīvi. Bet labā ziņa ir tā, ka vienmēr ir iespēja sevi pilnveidot. Cik lielā mērā – tas jau ir cits jautājums. Klātienē iepazināmies ar jaunajiem mācību materiāliem „Karuselis” un „Kabata”, kurus lieliski var izmantot logopēdijas nodarbībās.
Paldies logopēdēm par kopābūšanas laiku! Tas dod iedvesmu, zināšanas un spēku savu darbu veikt vēl labāk. Nākamā tikšanās reize plānota 15.martā, kad Eiropas Logopēdijas dienas seminārā savu dalību apstiprinājusi arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.
