Logopēds Ilona Tropa Archives | Page 3 of 6

Eiropas Logopēdijas diena 2014 Strenčos

Eiropas Logopēdijas dienas pasākums sākumskolas skolēniem “Valoda”

Tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad 6.martā Eiropas Logopēdijas dienā Strenču novada vidusskolas sākumskolas skolēni un viņu skolotājas tikās kopīgā pasākumā „Valoda”. Jau iepriekš katras klases kolektīvs bija izpildījis mājas darbu: šķetinājuši uzmanīgi lasāmus uzdevumus, atbildējuši uz āķīgiem jautājumiem, minējuši krustvārdu mīklu, kurā atminējumi sākās ar vienu un to pašu burtu. Katrs izvēlējies savu taktiku, kā pēc iespējas labāk paveikt uzdoto: strādājuši individuāli, veidojuši grupiņas, noformējuši atbildes kā mākslas darbus. Visus darbiņus līdz brīvlaikam var apskatīt logopēdijas kabinetā.

Šoreiz pasākumā katru klasi pārstāvēja 6 skolēnu komanda un līdzjutēji. Uzdevumi nebija sarežģīti, bet veicami atbildīgi. Pirmajā sacensībā komandām precīzi jāsaskaita patskaņi aprakstā par 2014.gada Latvijas putnu – pupuķi. Uzvarēja tie, kuri skaitīja visilgāk, jo bija saskaitījuši burtus visprecīzāk. Nākamais uzdevums – salikt puzli, lai varam kopīgi izlasīt stāstu par vilku, šī gada dzīvnieku. Līdzjutēji pēc teksta noklausīšanās atbildēja uz jautājumiem, un nemaz tik viegli negāja. Noslēdzošais darbs bija katras komandas priekšnesums, no piedāvātajiem vārdiem veidojot sakāmvārdus, kurus kopīgi izlasījām un centīsimies ievērot ikdienā, piemēram, „Nekas nav grūti, ko mēs gribam” vai „Mācies priekš dzīves, ne priekš skolas”.

Kamēr skolotāji – eksperti saskaitīja katras komandas iegūtos punktus, tikmēr visi dalībnieki pārbaudīja, cik viņi ir veikli un precīzi izpildot kustības, pa pāriem izspēlējot vingrinājumu „Zilonīši”, jo ne vienmēr viss jāsaka ar vārdiem, dažreiz pietiek, ja savu domu izteiksmīgi un precīzi parādām ar kustībām un žestiem. Noslēgumā klašu kolektīvi saņēma pateicības ar nominācijām par mājas darbiem (ātrākais, glītākais, mākslinieciskākais, centīgākais), iegūtajām komandu vietām un līdzjutēju novērtējumu (klusākie, uzmanīgākie, kustīgākie, draiskākie).

Katrā logopēdijas nodarbībā bērni apgūst runāšanu, lasīšanu, rakstīšanu. Šoreiz visi kopā paspēlējāmies ar valodu, saņēmām uzlīmīti, kas atgādinās par labi pavadītu pēcpusdienu Logopēdijas dienā Strenču novada vidusskolā. Paldies skolēniem un skolotājām par aktīvu darbošanos un radīto svētku un pavasara noskaņu ar izplaukušiem bērzu zariem un pūkainiem pūpoliem!

Ilona TROPA

Strenču vidusskola | Logopēde

Lasīšanas pasākums Strenčos 18-02-2014

Lasīšanas pasākums sākumskolas skolēniem “Kur draugi, tur ciemošanās”

Strenču novada vidusskolā

18.februārī Strenču novada vidusskolas sākumskolas skolēni tikās kārtējā lasīšanas pasākumā. Šoreiz mājas darba un pasākuma tēma – draudzība, tāpēc pasākuma moto „Kur draugi, tur ciemošanās”. Viss sākās ar karaoke, dziesmu par Vinniju Pūku: jāskatās ekrānā, jālasa, jādzied visiem kopā. Vēlāk ieradās pats lācītis Pūks, jo 2.klases bērni ar skolotāju Solvitu bija iestudējuši uzvedumu, kā Vinnijs Pūks pēc negausīgās ēšanas iesprūda Trusīša alā. Lai Pūkam būtu vieglāk izturēt tievēšanas periodu, skolēni lasīja viņam priekšā „garšīgus” pasakas fragmentus par medu.

Ļoti draudzīgs un pārdomāts bija 1.klases priekšnesums, kuru viņiem nācās sagatavot dažu dienu laikā pēc labi pavadītā brīvlaika. Skolēni runāja sakāmvārdus par draugiem un draudzību, sirsnīgi paspiežot viens otram roku. Tas bija labu manieru priekšnesums, ko der ielāgot katram ikdienā. Dalībnieki klausījās 4.klases meiteņu dziedāto dziesmu, kura, kā vienmēr, skanēja labi.

Pasākuma kulminācija šoreiz bija īpaša: katram bija jābūt draudzīgam un jāprot dalīties, lai gan savā, gan drauga trauciņā būtu vienāds skaits konfekšu. Izrādījās, ka maģiskais skaitlis bija 3, un pasākumam beidzoties, katram bija trīs kārumi, skaista uzlīme un prieks par paveikto. Turpināsim lasīt, un, lai labi lasītu un saprastu izlasīto, jāvingrinās katru dienu.

Ilona TROPA

Strenču vidusskola | Logopēde

Ziemassvētki logopēdiem “Pie sniegavīriem”

27.decembra pēcpusdienā tikās logopēdi tradicionālajā Ziemassvētku pasākumā Valmierā. Kalendārs vēsta, ka ir ziema, taču no sniega ne vēsts. Arī sniegavīru uzcelt nevar. Taču pie logopēdes Sanitas Stahovskas ir sniegavīrs. Viņš ērti iekārtojies blakus kamīnam, ģērbies ziemas jakā un nemaz nebaidās izkust. Šoreiz īpaša noskaņa, jo baudām pašu veidotu sadziedāšanos – piemirstu, bet ļoti labu tradīciju kopābūšanas reizēs. Lieliski zinām, ka mūzika un dziedāšana pabaro dvēseli, bet ikdienas steiga neļauj to izbaudīt pilnībā. Sanitas ģimene bija sarūpējusi dažādu veidu dziesmu grāmatas, lai dziedāt varam visas un katru dziesmu no sākuma līdz beigām, jo katrs darbs taču jāpaveic līdz galam. Annas muzikālais klavieru pavadījums turēja mūs uz pareizās nots, skanēja lieliski, brīžiem pat div un trīsbalsīgi. Logopēde Agrita Gruzdiņa lika jaunas notis priekšā, spēlēja ģitāru un mūzika turpinājās.

Mazajā logopēdes Sanitas piparkūku groziņā bija tik labi nākamā gada vēlējumi un pareģojumi, ka ar nepacietību gaidīsim, kas nu notiks. Vai piepildīsies?

Varējām izbaudīt azartu, izspēlējot spēles, ko ikdienā piedāvājam bērniem nodarbībās, tikai tad esam vērotāji un organizatori, nevis dalībnieki. „Jenga” ir aizraujoša spēle visai ģimenei: māca sadarboties, uzticēties viens otram, just līdzi, priecāties par uzvaru un pārdzīvot zaudējumu.

Satikšanās „aci pret aci” ir neatsverama. To nevar aizstāt ar sarunu pa telefonu, tikšanos video vai saņemtu vēstuli. Mums šoreiz izdevās – guvām emocijas, pārrunājām gada laikā paveikto un dalījāmies pieredzē par dažādām korekcijas metodēm.

Paldies, Sanita, par mājīgumu un lielisko iespēju baudīt neaizmirstamus svētkus!

Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Lasīšanas pasākums Strenčos 12-12-2013

Lasīšanas pasākums sākumskolas skolēniem “No kurienes Ziemassvētki”

Strenču novada vidusskolā

Ilona TROPA

Strenču vidusskola | Logopēde

Lasīšanas pasākums Strenčos 24-10-2013

Lasīšanas pasākums sākumskolas skolēniem “Lasīt ir stilīgi”

Strenču novada vidusskolā

Jau pavisam drīz skolēniem sāksies rudens brīvlaiks. Tā kā paveikts pietiekoši daudz, ir pamats svinēt svētkus. Šogad sākumskolā īpaša uzmanība tiek veltīta lasīšanai, un 24.oktobrī notika pirmie svētki „Lasīt ir stilīgi!”. Visi pulcējas sākumskolas gaitenī un ieņem vietas. Pēc dzejoļu noklausīšanās un mazas pasapņošanas sākas komandu veidošana. Skolotāja Marika aicina 4.klases skolēnus par komandu kapteiņiem. Līva, Artūrs, Karīna un Liāna, ievērojot kārtību, aicina savos pulciņos dalībniekus no visām klasēm. Drošāk justies, ja skolotājs blakus, tāpēc katrā komandā darbu palīdzēs organizēt arī skolotājas: Marika, Solvita B., Gunta, Solvita T. Komandas ir gatavas darbam! Pirmais uzdevums ir ļoti atbildīgs: izlasīt tekstu par 2013.gada Latvijas kukaini – smiltājsiseni. Jābūt uzmanīgam, jo jālasa viens vārds, jāskatās līdzi, lai savu lasīto nenokavētu un komanda būtu pirmā! Izdodas labi, smiltājsisenis iepazīts. Vēl tikai jāatbild uz jautājumiem, jo svarīgi ir ne tikai veikli izlasīt, bet arī perfekti saprast lasīto. Skolotāja Gunta aicina tekstā atrast garāko vārdu un īsāko teikumu. Te nu sākas domstarpības: kas ir teikums, cik tajā vārdu? Bet rezultāts neizpaliek, visas komandas ar uzdevumu tiek galā.

Pasākumi notiks visa mācību gada garumā, jo ne jau vienā dienā var izlemt, kurš ir stilīgākais lasītājs. Bērniem jākrāj žetoniņi. Pirmo skolotājas Solvitas veidoto žetoniņu saņem gandrīz visi šīs dienas dalībnieki. Un krāšana var sākties! Kāpēc visiem netika kārotā balva? Ne visi vēl prot iejusties svētku dalībnieka lomā: aktīvi piedalīties, netraucēt citus un gūt pozitīvas emocijas. Tas nav viegli, bet izdarāmi, tikai ļoti jācenšas. Brīvlaikā lasīsim grāmatas – jau iesāktas un pavisam jaunas, pirktas veikalā un izvēlētas bibliotēkā. Lasīsim visi: skolotāji, bērni, vecāki. Pēc brīvlaika dalīsimies iespaidos.

Jauku atpūtu!

Ilona TROPA

Strenču vidusskola | Logopēde

Skolotāju diena – svētki katram

Klāt lietus čabinoša diena – svētki skolotājiem, kurus svinam katru gadu oktobra pirmajā svētdienā. Svētku pasākumi notikuši gan ceturtdienas pievakarē pie kafijas tases uz kastaņu rotāta galda un saksofona mūzikas pavadījumā, gan piektdien, saņemot mīļus apsveikumus un pārsteigumus no skolēniem, kam sekojuši draudzīgi braucieni uz Cēsu pili, Salacgrīvu, Likteņdārzu un citām Latvijas vietām. Par svētku dienu to var saukt jebkurš, jo bez mammas pamācībām, tēta piemēra, vecmāmiņas un vectētiņa zināšanām neesam izauguši neviens. Tāpat katrs mācām savus bērnus: stāstām, kā ozols zied pavasarī, ko bites dara vasarā, kad dzērves lido uz dienvidiem un kāpēc mamma mīl tēti. Tāpēc Skolotāju diena ir svētki katram.

Skolotāju ir daudz: latviešu valodas, matemātikas, mūzikas, dejošanas skolotāji, treneri, direktori, klases audzinātāji un citi skolotāji. Šajā saimē ir arī logopēdi, kas ikdienā māca bērnus, attīstot viņu runu un valodu.

Skolotāju dienas rītā sarunājos ar pirmo logopēdi Valmieras pusē Martu Kļaviņu – bezgala sirsnīgu, gudru un aktīvu cilvēku, kurai skolotāja darbs noteikti ir sirdsdarbs. Martas kundze saka, ka jau pirms vairākiem gadu desmitiem katrā klasē 3 – 7 ķipariem bija nepieciešama logopēda palīdzība. Pieredzes bagātā logopēde vienmēr mudinājusi vecākus ieguldīt laiku un darbu savos bērnos: to, ko vecāki iedos tagad, ar to bērni dzīvos visu dzīvi. Bērnam ir viens mūžs, vēlāk, kad vecākiem atradīsies laiks, nebūs vairs iespēju papildināt nokavēto. Pašapkalpošanās prasmes, valodas attīstība, sarunas, vērošana attīstās noteiktā laikā, ja nokavē šo īpašo laiku, atgūt zaudēto vairs nav iespējams. Bērnam jādzird normāla valoda. To nevar aizstāt ar ierakstu datorā, radio vai televizorā. Martas kundze ir pārliecināta: katra tehniska ierīce skaņu vairāk vai mazāk izkropļo. Dators ir tikai kā rakstāmspalva, lāpsta vai cits darba rīks. Valoda attīstās dzirdot, klausoties. Mums katram atrodas kaut nedaudz laika gatavot ēst un baudīt maltīti. Te ir iespēja pastrādāt dubultā: paņemiet bērnu blakus, pastāstiet: „Redzi, es griežu gaļu. Tagad to lieku uz pannas. Jūti, kā smaržo cepta gaļa?” Nevajag bērnam jūsu teikto likt atkārtot, viņam pietiks, ja jūs runāsiet ar viņu kā ar cilvēku, nevis tāpēc, ka jāmāca. Bērns visu dzird, patur sevī un pēc laika jau dzirdēsiet, kā viņš jūsu teikto izspēlē ar saviem vienaudžiem vai rotaļlietām.

Logopēdei Martai Kļaviņai ir svarīgi, kā viņas skolniekiem klājas lielajā dzīvē. Viņa saka: „Ja satieku savu skolēnu, kurš bērnībā stostījies, un viņš uz manu jautājumu tūlīt var atbildēt, es aiz prieka lecu gaisā! Tas ir gandarījums.”

Patiess, argumentēts un nepārspīlēts novērtējums nepieciešams katram – skolotājam par paveikto darbu, bērnam par piepūli un centību, vecākiem par mīlestību, pacietību un sirdssiltumu. Iekrāsosim savu pasauli ar mirkļiem, kuri dara mūs laimīgus, kaut tās ir tikai sekundes simtdaļas, jo tikai laimīgs cilvēks spēj un drīkst mācīt citus. Lai kļavu lapu zelts un kastaņu salūts priecē mūs visus svētkos!

Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Bērnu runas pērlītes

Logopēde Ilona Tropa | Personīgā darba pieredze

Šī informācija tiek nodota koplietošanai ar mērķi vienkārši padalīties, jo no bērniem nereti jādzird visai interesantas lietas…
Ja ir vēlēšanās dalīties arī ar savu pieredzi- droši rakstiet man, un tad mums būs iespēja Jūsu piedāvātās “pērlītes” pievienot šim sarakstam, to papildinot.
Domāju, ka tas varētu būt visai interesanti!

Kartupeļi = tarpukeļi.
Meitiņa, kad vēlas saskandināt glāzes saka: “sapriekājam!”
Klausāmies dziesmu. Pēc dziesmas jautāju: “Kas bija dziesmiņā?” Zēns atbild: “Es nezinu, es skatījos uz tavu gredzenu.”
Mamma: “Nāks vasara, aizbrauksim uz zoodārzu. Paskatīsimies, kā dzīvo čūskas, krokodili, pērtiķi …” Meita (3,4 gadi): “Jā, un tantes, un onkuļi arī!”
Gājām pa ielu ar divgadīgo meitu. Pretī – divas meitenes un jauneklis ar gariem matiem. Meita nostājas, pavada mazo kompāniju ar skatienu un tad paziņo: “Mammu, re kur divas tantes un viens tants” …
Televīzijā raidījums par Dziesmu svētkiem. Iet gājiens un priekšā kāds nes karogu. Meita jautā: “Mammu, kur cilvēkus dzīs ar koku?”
Bērni dzīvojas laukos. Kāds filmē vistas. Bērns stāsta: “Mammu, laukos onkulis kamerēja vistas!”
Raidījums par tumšādainiem cilvēkiem. Meita cītīgi skatās un tad prasa: “Kur tantas līdušas, ka netīras?”
Kabatslakats = šņauks.
Īkšķis = ūkšķis.
Zutis = zusis.
Luksofors = uksiksols.
Gliemežvāks = gliemežāda.
Saldējums = aukstējums.
Bērnam jāsalīdzina attēli: “Es jau atlīdzināju!”
“Mājputni aizlido uz siltajām zemēm.”
Stāstā minēti dažādi putni. Skolēns tos nosauc: “Vārnlīdzīgie,…”
Runa iet par gada mēnešu kārtību. “Kurš ir pēdējais mācību gada mēnesis?” “Man jau neinteresē tie mēneši. Mani interesē, kad skola beigsies.”
Stāstot par to, ka mamma bēbi vizina ratiņos, zēns saka: “Mamma viņu vazāja ratos.”
Uzdevumā jāiezīmē krustiņš pie pareizās atbildes. Zēns pārjautā: “Jāiekrusto?”
Skaidrojot uzdevuma nosacījumus, zēns saka: “Jāraksta tā, lai pirmajā galā ir DZ!”
Zēns runā dzejoli un dažus vārdus aizstāj ar saviem: “Ar ratiņiem puiciņa brauca.”
Teksta uzdevumā minētas dažādas zivis: grunduļi, stagari. Rēķinot uzdevumu, bērnam aizmirstas vārds “stagari”, viņš atbild: “Piecas negrunduļainās.”
Zēns lasa īpašības vārdus, lai varētu atminēt, kas tas ir: “Brūna, mīksta, garšīga, salda, kaitīga.” Pēc vairākiem mēģinājumiem atskan: “Šokolāde. Šokolāde nav mīksta, atceries!”
Uz jautājumu: “Kas ir roze?”, atskan tūlītēja atbilde: “Roze? Romantisks zieds.”
Skaidroju, ka nav svarīgi, kā uzzīmēts, bet svarīgi, kas uzzīmēts: “Galvenais, lai mājas vietā nav traktora.” “Skolotāj, jūs gan esat interesanta!”
Meitenīte stāsta par lāčiem, ko mājās ar mammu ļoti labi iemācījusies. Pēc pirmā teikuma apstājas. Es ar jautājumu palīdzību mēģinu uzvedināt turpināt, taču saņemu atbildi: “Tu tagad sēdi klusu. Es tikai runāšu!” Apsolu. Pēc brītiņa atkal klusums, tad atskan: “Tu klusiņām vari pateikt.”
“Skolotāj, tev ir tik asi nagi kā sunim!”
“Vari beigt cerēt, ja esi iedomājusies, ka es krāsošu.”
Nosaucot ķenguru tiek lietots vārds “ķergulis”, kečups – “kepučs”, pagrabs – “kabraks”.
Uz nodarbību līdzi paņemts spēļu kaķis. “Runā klusāk, citādi manai Mīcei aizkritīs ausis.”
“Ezim ir asakas uz augšu.”
“Ja es godīgi pasaku…”
Nokrīt flomāstera korķītis un tālu aizripo pa grīdu: “Tas gan ir ripīgs!”
“Tas nav pa īsto!”

Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Bērnu runas pērlītes

Logopēde Ilona Tropa | Personīgā darba pieredze

Šī informācija tiek nodota koplietošanai ar mērķi vienkārši padalīties, jo no bērniem nereti jādzird visai interesantas lietas…
Ja ir vēlēšanās dalīties arī ar savu pieredzi- droši rakstiet man, un tad mums būs iespēja Jūsu piedāvātās “pērlītes” pievienot šim sarakstam, to papildinot.
Domāju, ka tas varētu būt visai interesanti!

Klausāmies dziesmu. Pēc dziesmas jautāju: “Kas bija dziesmiņā?” Zēns atbild: “Es nezinu, es skatījos uz tavu gredzenu.”
Mamma: “Nāks vasara, aizbrauksim uz zoodārzu. Paskatīsimies, kā dzīvo čūskas, krokodili, pērtiķi …” Meita (3,4 gadi): “Jā, un tantes, un onkuļi arī!”
Gājām pa ielu ar divgadīgo meitu. Pretī – divas meitenes un jauneklis ar gariem matiem. Meita nostājas, pavada mazo kompāniju ar skatienu un tad paziņo: “Mammu, re kur divas tantes un viens tants” …
Televīzijā raidījums par Dziesmu svētkiem. Iet gājiens un priekšā kāds nes karogu. Meita jautā: “Mammu, kur cilvēkus dzīs ar koku?”
Bērni dzīvojas laukos. Kāds filmē vistas. Bērns stāsta: “Mammu, laukos onkulis kamerēja vistas!”
Raidījums par tumšādainiem cilvēkiem. Meita cītīgi skatās un tad prasa: “Kur tantas līdušas, ka netīras?”
Kabatslakats = šņauks.
Īkšķis = ūkšķis.
Zutis = zusis.
Luksofors = uksiksols.
Gliemežvāks = gliemežāda.
Saldējums = aukstējums.
Bērnam jāsalīdzina attēli: “Es jau atlīdzināju!”
“Mājputni aizlido uz siltajām zemēm.”
Stāstā minēti dažādi putni. Skolēns tos nosauc: “Vārnlīdzīgie,…”
Runa iet par gada mēnešu kārtību. “Kurš ir pēdējais mācību gada mēnesis?” “Man jau neinteresē tie mēneši. Mani interesē, kad skola beigsies.”
Stāstot par to, ka mamma bēbi vizina ratiņos, zēns saka: “Mamma viņu vazāja ratos.”
Uzdevumā jāiezīmē krustiņš pie pareizās atbildes. Zēns pārjautā: “Jāiekrusto?”
Skaidrojot uzdevuma nosacījumus, zēns saka: “Jāraksta tā, lai pirmajā galā ir DZ!”
Zēns runā dzejoli un dažus vārdus aizstāj ar saviem: “Ar ratiņiem puiciņa brauca.”
Teksta uzdevumā minētas dažādas zivis: grunduļi, stagari. Rēķinot uzdevumu, bērnam aizmirstas vārds “stagari”, viņš atbild: “Piecas negrunduļainās.”
Zēns lasa īpašības vārdus, lai varētu atminēt, kas tas ir: “Brūna, mīksta, garšīga, salda, kaitīga.” Pēc vairākiem mēģinājumiem atskan: “Šokolāde. Šokolāde nav mīksta, atceries!”
Uz jautājumu: “Kas ir roze?”, atskan tūlītēja atbilde: “Roze? Romantisks zieds.”
Skaidroju, ka nav svarīgi, kā uzzīmēts, bet svarīgi, kas uzzīmēts: “Galvenais, lai mājas vietā nav traktora.” “Skolotāj, jūs gan esat interesanta!”
Meitenīte stāsta par lāčiem, ko mājās ar mammu ļoti labi iemācījusies. Pēc pirmā teikuma apstājas. Es ar jautājumu palīdzību mēģinu uzvedināt turpināt, taču saņemu atbildi: “Tu tagad sēdi klusu. Es tikai runāšu!” Apsolu. Pēc brītiņa atkal klusums, tad atskan: “Tu klusiņām vari pateikt.”
“Skolotāj, tev ir tik asi nagi kā sunim!”
“Vari beigt cerēt, ja esi iedomājusies, ka es krāsošu.”
Nosaucot ķenguru tiek lietots vārds “ķergulis”, kečups – “kepučs”, pagrabs – “kabraks”.
Uz nodarbību līdzi paņemts spēļu kaķis. “Runā klusāk, citādi manai Mīcei aizkritīs ausis.”
“Ezim ir asakas uz augšu.”
“Ja es godīgi pasaku…”
Nokrīt flomāstera korķītis un tālu aizripo pa grīdu: “Tas gan ir ripīgs!”
“Tas nav pa īsto!”