Antropologs un pētnieks Džeimss P.Spredlijs (James P. Spradley) ir teicis, ka valoda ieņem tik lielu vietu cilvēka pieredzē, ka cilvēki valodu uzlūko kā pašsaprotamu. Valodu lietojam runājot, lasot, stāstot, rakstot un valoda nepieciešama arī domājot, plānojot, rēķinot, dziedot, klausoties… Ja bērnam (arī pieaugušajam) ir kavēta vai traucēta valodas attīstība, tad traucēti ir arī visi nosauktie procesi un darbības.

Ir bērni, kuri skaidri un saprotami runā jau 2 gadu vecumā. Viņu vārdu krājumā ir pat 300 vārdu un lieliski priekšnoteikumi, lai turpinātu augt un mācīties gudrības, tai skaitā apgūtu svešvalodas, cik nu katram bērnam ļauj viņa intelektuālais potenciāls.

Ir bērni, kuru valodiņa raisās pakāpeniski, nesteidzīgi, katru dienu mācoties pa kripatiņai. Arī tas ir labi. Galvenais, ka notiek virzība bērnam pieņemamā tempā, nesteidzinot viņu.

Ir bērni, kuriem dažādu apstākļu dēļ valodas attīstība kavējas. Reizēm vecāki un apkārtējie to nepamana, jo no bērna, kamēr viņš nav skolnieks, neviens neprasa konkrētu rezultātu. Taču vecāki ir tie, kuriem jāuzņemas atbildība, kā un cik labi bērns runās.

Statistika liecina, ka 15–20% bērniem pirmsskolas vecumā ir valodas problēmas – šādos gadījumos jāmeklē logopēda profesionālā palīdzība:

• sāk runāt vēlu (4–5 gadu vecumā);
• nepareizi izrunā vai neizrunā nemaz kādu skaņu;
• ilgi runā savā valodā, kuru saprot tikai paši tuvākie cilvēki;
• neizprot apkārtējo runu.

Bērniem, kuriem ir valodas traucējums, vispirms jāapgūst mātes valoda. Tas tāpēc, ka jau bērniņu gaidot viņam formējas mātes valodas izjūta, ritms, fonētiskās īpatnības, kas katrai valodai ir atšķirīgas. Par svešvalodas mācīšanos vai divvalodību nevar būt ne runas, kamēr bērnam ir traucēta mātes valodas apguve. Jāpieliek visas pūles, lai pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk valodas traucējums tiktu novērsts vai kompensēts.

Galvenie vaļi, kas pozitīvi ietekmē valodas attīstību ir:

• nodarboties ar vārdu krāšanu: runāt, skaidrot, rādīt, nosaukt, lai vairojas vārdu krājums;
• spēlēt spēles, jo tas māca komunicēties, veidot sadarbību;
• grāmatu lasīšana, jo tas rosina iztēli, māca klausīties, attīsta uzmanību, veicina sapratni.

Tā kā valodas attīstība iet roku rokā ar bērna vispārējo attīstību (fizisko, garīgo), tad jārūpējas, lai bērnam tiktu nodrošināti attīstībai labvēlīgi apstākļi. Aktīvs bērns – aktīva valoda! Ne tikai jārada kustībām piemērota vide, bet arī jāmudina kustēties. Nevis aizliegt (Nekāp uz krēsla! Neaiztiec lampu!), bet motivēt darīt labas un pareizas lietas.

Lai mācītu bērnu, jābūt pieredzei, intuīcijai, pacietībai, mīlestībai. Katra no jauna apgūta prasme ir milzīgs ieguldījums bērna attīstībā, jo tas paver ceļu apgūt ko sarežģītāku. Brīžiem pietiek tikai ar piemēru, reizēm jāatkārto 3, 8,…1000 reizes, kamēr viss rit gludi. Dažreiz pareizi ieguldītais darbs uzreiz nenes vēlamo rezultātu, taču jebkurā gadījumā tas procesu uz priekšu ir pavirzījis.

Bērnam nepietiek, ja viņu piebāž ar gudrībām: lasa 4 gadu vecumā, zina reizrēķinu 6 gados, brīvi darbojas ar datoru 5 gados, runā kādā svešvalodā jau 3 gadu vecumā. Tas ir jauki, bet jāatceras, ka bērna attīstībai pamatā jābalstās uz labu fizisko veselību, veselīgu pārtiku, noteiktu pareizu dienas plānojumu.

Jāapzinās, ka nav iespējams sākt bērnu mācīt tad, kad mums iegribas vai beidzot ir brīvs laiks, līdzekļi un vieta. Nevar no bērna prasīt labas svešvalodas zināšanas, ja klibo dzimtās valodas apguve. Ja bērns 15 gados lasa slikti vai kļūdaini raksta, nekādi nevar sākt no pamatu apgūšanas kā 7 gados. Tas vilciens ir nokavēts. Šādos gadījumos jāmeklē ceļi, kā mazināt sekas. Tas ir daudz sarežģītāk un mazāk vainagojas panākumiem.

Jācenšas katrai lietai atrast pareizo laiku, līdzekļus un vietu – lai bērns augtu laimīgs un vecākiem būtu prieks par to!

Valmieras sākumskola | Logopēde

Strauji tuvojas septembris, kad daudzi pirmklasnieki sāks mācības skolā. Bet vēl ir pietiekoši daudz laika, lai izvērtētu bērna gatavību skolai un šo to arī iemācītos vai atkārtotu, lai mācības bērnam būtu patiešām patīkama un rezultatīva nodarbe.
Kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība?

Iekļaušanās kolektīvā, pašapkalpošanās prasmes.
Vai Jūsu bērns:

• spēj kontrolēt savu uzvedību atbilstoši situācijai;
• labprāt darbojas kopā ar citiem bērniem;
• prot patstāvīgi saģērbties, attaisa un aiztaisa rāvējslēdzējus, pogas, sasien un atsien lentas, aukliņas;
• labprāt organizē savu darbavietu, uztur tajā kārtību;
• spēj patstāvīgi paēst- arī kopā ar citiem bērniem;
• parāda izpratni par drošību uz ielas un mājās;
• patstāvīgi var aiziet uz skolu un no skolas uz mājām.

Valodas attīstība.
Vai Jūsu bērns:

• runā skaidri, saprotami gan ģimenes locekļiem, gan citiem cilvēkiem;
• prot ieklausīties citu teiktajā;
• runā gramatiski pareizus teikumus, saskaņojot vārdus dzimtē, skaitlī, locījumā;
• atstāsta zināmas pasakas, atceras zināmas tautas dziesmas, dzejoļus, uzdod un min mīklas;
• prot stāstīt par sevi un ģimeni;
• zina savu mājas adresi;
• nosauc svētkus un pastāsta par to svinēšanas tradīcijām;
• stāsta par attēlu vai attēlu sēriju, ievērojot notikumu secību;
• saklausa un nosauc, kāda skaņa ir vārda sākumā, vidū un beigās, saklausa skaņu secību vārdā, spēj tās nosaukt pēc kārtas;
• lasa zilbes, vienkāršus 1–2 zilbju vārdus, saprot izlasīto;
• labprāt dzied un piedalās rotaļās;
• apguvis dažus deju soļus (palēcienu, polku);
• ritmiski soļo, lec, iet mūzikas pavadījumā.

Rēķināšanas prasmes.
Vai Jūsu bērns:

• spēj skaitīt vismaz līdz 10 un no 10 līdz 0;
• pazīst ciparus;
• spēj pastāstīt par priekšmetu atrašanās vietu, lielumu, formu, krāsu;
• darbojoties ar kociņiem, pirkstiem, akmentiņiem, izprot saskaitīšanu un atņemšanu;
• nosauc nedēļas dienas pareizā secībā, zina datumu, pazīst pulksteni;
• zina savas vārda un dzimšanas dienas datumus;
• pazīst un nosauc ģeometriskās figūras.

Rokdarbi.
Vai Jūsu bērns:

• pareizi tur zīmuli, otu, krītiņus un spēj patstāvīgi darboties ar tiem;
• prot locīt, rullēt, satīt papīru;
• prot tīt aukliņas un pīt pīnītes;
• prot griezt ar šķērēm.

Fiziskā attīstība.
Vai Jūsu bērns:

• soļo, skrien, lec;
• ikdienā aktīvs, daudz kustas un nebaidās no ūdens, prot peldēt;
• met un ķer bumbu;
• spēj noturēt līdzsvaru, stāvot un lecot uz abām un vienas kājas;
• prot braukt ar divriteni.

Ja rodas jautājumi vai neskaidrības- droši kontaktējieties ar mani.

Valmieras sākumskola | Logopēde

Sveicināti!

Par logopēdijas nozīmi mūsu bērnu attīstībā …

Esam veiksmīgi sagaidījuši 1.septembri.
Jauns mācību gads un jaunas iespējas bērniem un vecākiem – iespējas, neskatoties uz dziļo krīzi un nebūšanām mūsu valstī. Lai mums visiem veicas šīs iespējas saskatīt un izmantot!

Daudzi bērni uzsāks mācības, citi turpinās. Ir bērni, kuriem mācīties ir viegli, bet ir bērni, kuriem nepieciešama palīdzība un lielāka uzmanība: no skolotāja, no vecākiem, no psihologa – arī no logopēda.

Ja bērnam ir kavēta vai traucēta valodas attīstība (runāšana, lasīšana, rakstīšana, rēķināšana), tad palīdz logopēds.

Pašlaik skolās, reformējot izglītības sistēmu un ekonomējot līdzekļus, logopēdam atstātas daudz mazākas iespējas strādāt un palīdzēt bērniem. Logopēdija, kā nozare, mūsu valstī jau tā līdz šim bijusi pabērna lomā, bet pašreiz izskatās, ka tā Latvijā tiek pamazām likvidēta pavisam… Vienlaicīgi, bērnu skaits, kuriem būtu noteikti nepieciešama logopēda palīdzība, ar katru mācību gadu pieaug! …

Valoda ir neaizstājama visās jomās. Valodu lietojam runājot, lasot, stāstot, domājot, plānojot, rēķinot, dziedot, rakstot, klausoties… Ja bērnam ir kavēta vai traucēta valodas attīstība, tad traucēti ir arī visi nosauktie procesi un darbības.

Tā kā katram bērnam iespējamais traucējums un tā izpausmes ir dažādas, tad nevar tā vienkārši apvienot visus bērnus ar valodas traucējumiem vienā grupā, neskatoties uz to, ka bērni ir vienā vecumā, mācās vienā klasē utt. Individuāli plānots darbs ir logopēda darba pamatā, kas ātrāk un veiksmīgāk nes rezultātu.

Logopēda nodarbībās bērni ne tikai raksta diktātus, kā to bieži nākas dzirdēt. Speciālists izveido kompleksu mācīšanās plānu: nodarbības bērnam, ieteikumus vecākiem un skolotājiem, citu nepieciešamo speciālistu piesaistīšanu – tā tam būtu jābūt.
Nodarbībās bērni vingro, lai attīstītu muskulatūru, dzied, lai mācītos saklausīt skaņas un to atšķirības, “darbina” pirkstus, lai varētu izpildīt sīkas kustības, piemēram, rakstot, klausās un mācās sadzirdēt, domā, vingrina atmiņu, uzmanību, iztēli, runā un mācās pateikt, skaidrot, pamatot, raksta, rēķina… un katram bērnam tas norit citādi.

Kāpēc vispār vajag logopēdu? Varbūt pietiek, ja tikai skolotājs mācīs bērnus? Skolotājs klasē strādā ar bērnu grupu, bet katra valodas problēma ir individuāla un specifiska lieta, kuru efektīvi diagnosticēt un koriģēt varēs tikai attiecīgi sagatavots, gudrs un erudīts speciālists – LOGOPĒDS.

Valmieras sākumskola | Logopēde