Valmieras pilsētas 3.pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis”
Valmieras sākumskola | Logopēde
Logopēdi pulcējās seminārā “Mācību metodes un paņēmieni valodas un runas traucējumu korekcijai bērniem” Valmieras Pārgaujas sākumskolā
Oktobra nogalē Valmieras Pārgaujas sākumskolā profesionālās pilnveides kursos tikās logopēdi. Kā nosaka mūsu valsts Ministru kabineta noteikumi, katram pedagogam 3 gadu laikā jāpapildina savas zināšanas 36 stundu apjomā. Programma logopēdu tālākizglītībai nav iekļauta Eiropas finansētajā atbalstā, tāpēc sadarbībā ar Pārgaujas sākumskolas direktoru Viktoru Litaunieku veidojām kursu programmu, ieguvām apstiprinājumu Izglītības un zinātnes ministrijā un atļauju Valmieras pilsētas domē rīkot kursus logopēdiem: tuvāk katra dzīves un darbavietai, taupot pavadīto laiku ceļā un naktsmājām. Kursu tēmas tika izvēlētas ņemot vērā aktualitāti logopēdijā un balstītas uz pieredzi un praktisku darbošanos. Katram logopēdam iegūtā specialitāte jau paredz to, ka viņam ir plašas teorētiskas zināšanas, tāpēc ikdienā visbiežāk jāmeklē tieši praktiskais padoms, kā to vai citu traucējumu labāk un ātrāk koriģēt.
Logopēde Ilze Vītola dalījās pieredzē par bērnu sagatavošanu pirms lasītmācīšanas. Lasīšana sākas ar skaņu saklausīšanu, to atpazīšanu, un tikai pēc nopietna sagatavošanās posma nāk burtu mācīšanās, zilbju, īsu vārdiņu lasīšana un aktīva grāmatu iepazīšana. Vecāki var priecāties, ja bērnam lasīšana norit labi, bez lielas piepūles un ar patiku. Taču pat līdz 30% bērnu pirmsskolā un sākumskolā lasītmācīšanās sagādā grūtības un jāmeklē logopēda palīdzība. Ir labi, ja palīdzību var saņemt laikus, tad korekcijas process ātrāk nes rezultātu. Ja lasīšanas grūtības pamana tikai sākumskolas 3., 4.klasē, tad varam runāt tikai par dažādām kompensējošām stratēģijām, jo no pašiem pamatiem vairs lasīšanas procesu sākt nav iespējams. Svarīgi, lai vecāki un pedagogi bērna valodas traucējumus pamanītu laikus un nodrošinātu tūlītēju kvalitatīvu logopēda palīdzību.
Par īstu meistardarbnīcu pārtapa klases telpa, kurā skolotāja Iveta Prikaša vadīja filcēšanas nodarbības. Iveta strādā ar bērniem, kuriem ir valodas un runas traucējumi un ikdienā darbojas ar mazajiem pirkstiņiem tik vērtīgo amatu – filcēšanu. Profesionāļi saka: „Kas ielikts bērna pirkstos, tas ielikts arī valodā.” Tātad, attīstot pirkstu sīko motoriku, attīstām arī bērnu valodu un runu. Logopēdiem bija iespēja praktiski pamēģināt un apgūt gan „sauso”, gan „slapjo” filcēšanas tehnikas veidu. Prieks ar katru mirkli vairojās par meistarīgi veidotajiem darbiem. Pēc nodarbībām Iveta atzina: „Priecājos par paveikto. Zinu, ka logopēdes filcēšanu izmantos darbā ar bērniem.”
Logopēde Ilona Tropa, stāstot par vispusīgu bērnu attīstību arī logopēdijas nodarbībās, deva ieskatu 13 jomās, kurām vajadzētu pievērst uzmanību plānojot un vadot nodarbības. Tik vispusīgs ir bērns! Nav gatava metožu komplekta, kurš būtu visvērtīgākais un nodrošinātu tūlītējus panākumus, tāpēc svarīgi bērnu redzēt kā vienotu veselumu. Valodas attīstība notiek saistībā ar vispārējo attīstību. Valodu nevaram izdalīt kā kaut ko atsevišķu, tāpēc svarīgi darbināt gan muskuļus, gan prātu, nodarboties ar ritma vingrinājumiem un zīmēšanu, saklausīt skaņas un būt uzmanīgam, darbīgam un pozitīvam. Tikai kompleksa pieeja korekcijas procesā dod vislabāko rezultātu.
Pēc lekcijām un praktiskās darbošanās svinīgajā brīdī direktors Viktors Litaunieks apsveica katru logopēdi, pasniedzot apliecību un veltot uzmundrinājuma vārdus. Iesākto darbu turpināsim, veidosim jaunas kursu programmas, lai logopēdi var izglītoties, kā arī sadarbosimies ar atbildīgajām institūcijām, lai logopēdu tālākizglītībai būtu Eiropas finansiālais atbalsts.
Valmieras sākumskola | Logopēde
Logopēdi pulcējās seminārā Beverīnas novada Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolā
Kā katru septembri, arī šogad Valmieras un starpnovadu logopēdu metodiskā apvienība rīkoja izbraukuma semināru logopēdiem. Viesojāmies Beverīnas novada Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolā, lai iepazītos ar skolas piedāvātajām iespējām bērniem un pedagogiem, apgūtu noderīgus vingrinājumus roku smalkmotorikai, izvērtētu jaunās logopēdu dokumentācijas plusus un mīnusus, kas iegūti mācību gada pirmā mēneša laikā, dalītos pieredzē ar mācību materiāliem un pievienotu interneta klāstā jaunas darbam noderīgas vietnes.
Skolas prezentācijā direktore Iveta Rambola iepazīstināja ar vairāk nekā 100 bērnu un 15 skolotāju kolektīva ikdienu, tapušajiem projektiem, piedāvāto atbalstu ģimenēm, daudzveidīgajiem interešu izglītības pulciņiem un atbildēja uz logopēdu jautājumiem. Kauguru pamatskolā realizē 4 izglītības programmas. Jaunākā no tām – pamatskolas matemātikas un dabaszinību programma. Kā jau ierasts, skolā ne tikai māca bērnus, bet arī audzina, attīsta, iedrošina. Tiek piedāvātas brīvpusdienas sākumskolā, ceļa izdevumu atmaksa un iespēja dzīvot internātā. Skolas muzejā apkopota informācija par izglītību vairāku gadsimtu garumā. Dažas logopēdes ieraudzīja arī savus bērnības foto. Dabaszinību kabinetā skolotāja Elita Drevinska rādīja spēles un aicināja izmēģināt dažādus uzdevumus uz interaktīvās tāfeles. Tā kā Eiropas atbalstītā dabaszinību projekta materiāli pieejami katrā skolā, tos ir iespēja izmantot arī logopēdijas nodarbībās: paplašinot vārdu krājumu, mācoties veidot stāstījumu, nostiprinot rakstīšanas iemaņas, uzmanību, atmiņu. Mūzikas kabinetā pie skolotājas Vinetas Novikas klausījāmies priekšnesumu, kuru jaunais ansambļa sastāvs paguvis sagatavot 2 nedēļās, skanēja ļoti labi. Ansamblī dzied arī skolēns, kuram tikai 4.klases rudenī izdevās labi izrunāt balsīgās skaņas, bet pavasarī ieskanējās skaņa R. Viņš izcili dzied, labi dejo, runā dzeju publikas priekšā. Prieks, ka skolotāji pamana bērnu dotības arī tad, ja tās slēpjas aiz neizrunātām skaņām, klusas balss, palaidnībām vai lielas kautrēšanās. 3.klase un skolotāja Inga Miruškina spēlē teātri. Jaunas izrādes dažreiz top neticami ātri – nedēļas laikā. Ludziņas iestudē, izmantojot katru brīdi – starpbrīžus, pēcpusdienas, rītus pirms stundām. Katram bērnam ir sava loma izrādē, un tās pietiek visiem: gan bērniem ar aktieru dotībām, gan klusētājiem, kuri par aktieriem top lēni un nesteidzīgi. Skolotājas Jutas Šmites meistardarbnīcā gatavojām ziedu kolekciju. Pirkstu vingrinājumi ir viens no darba veidiem logopēdijas nodarbībās, jo kvalitatīva pirkstu muskulatūras darbība tik ļoti palīdz veidoties pareizai un veiklai valodai! Šoreiz praktiskos vingrinājumos tapa locīti, griezti, tīti ziedi no dažāda veida papīra un dabas materiāliem. Katra logopēde saņēma darbu tehnisko zīmējumu, ko varēs izmantot nodarbībās ar bērniem: rudens roze, pildītais zvaniņš, astere, dālija un vēl citi paraugi iegūluši metodiku klāstā.
Jau otro gadu skolā ir logopēdijas kabinets, iekārtots blakus ēkā, nost no burzmas un ikdienas skaļuma. Ērts, silts, pietiekoši liels un gaišs ar soliem rakstīšanai un paklāju valodas un kustību spēlēm. Kabineta pilnveidošanā vēl jāieliek liels darbs un līdzekļi, bet iespējas rodas ik brīdi. Galvenais – bērniem šeit patīk darboties! Logopēde Ilona Tropa iepazīstināja kolēģes ar darba burtnīcām un grāmatām, kuras gadu gaitā tiek mērķtiecīgi izvēlētas un ir vērtīgi materiāli logopēdijā. Katra semināra dalībniece saņēma e-pastā interneta resursu sarakstu, kuros smelties idejas nodarbībām.
Neatsverams ir nelielo skolu devums – katram bērnam veltīt tik daudz uzmanības un atbalsta, cik nepieciešams. Skolotāji zina katra bērna specifiskās vajadzības, nepieciešamo palīdzību. Ja tie ir izrunas traucējumi, tad atgādinājumi par pareizu izrunu gan matemātikā, gan sociālās zinībās un citos mācību priekšmetos nodrošina ātrāku rezultātu, bet sporta stundās skolotāja Mārīte Bisniece pievērš pastiprinātu uzmanību stājai un motorikas attīstībai, lai valodas traucējumu korekcija sekmētos vēl kvalitatīvāk. Bērniem pilnveidot lasīšanas iemaņas palīdz arī bibliotekāre Daiga Miglava. Kauguros tiek attīstīti lielie talanti, kurus var pamanīt uzreiz, un darbs ielikts, lai arī mazie talanti kļūtu lieli. Panākumi ir!
Tiekoties augusta seminārā, Valmieras un starpnovadu izglītības iestāžu logopēdi apstiprināja logopēdijas kabineta aprīkojuma sarakstu. Ministru kabinetā sen apstiprinātais saraksts ir novecojis un nav atjaunots. Dažādās situācijas izglītības iestādēs pieļauj ļoti atšķirīgu interpretāciju par logopēda kabineta iekārtojumu un aprīkojumu. Darba procesā diskutējām, apkopojām datus un sarakstā iekļāvām tās pozīcijas, kas nodrošina daudzmaz līdzīgus apstākļus bērniem saņemt logopēda palīdzību un logopēdam veidot kvalitatīvu korekcijas procesu. Saraksts e-pastā izsūtīts izglītības iestādēm un novadu pašvaldībām. Esam saņēmuši atzinīgu novērtējumu un aicinājumu dalīties pieredzē Latvijas logopēdu asociācijā. Sadarbībā ar kolēģiem Rīgā, Liepājā, Siguldā, Mārupē, Līvānos turpinās iesāktais darbs pie vienotas logopēdijas dokumentācijas izstrādāšanas, bet oktobrī logopēdi tiksies Pārgaujas sākumskolā tālākizglītības kursos.
Valmieras sākumskola | Logopēde
Valmieras pilsētas 3.pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis”
Valmieras sākumskola | Logopēde
Valmieras pilsētas 3.pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis”
Valmieras sākumskola | Logopēde
Ar katru brīdi bērniem jāiemācās un jāapgūst aizvien vairāk. Kā mācīt un palīdzēt katram no viņiem būt vēl zinošākiem un darbīgākiem? Tas ir katra vecāka un pedagoga uzdevums.
Lielā mērā par gudrību atbild smadzenes. Ir svarīgi zināt, kā bērns uztver informāciju, kā to apstrādā.
Šoreiz par kreiļiem un labročiem.
Pasaulē 90 – 95% cilvēku ir labroči, tas nozīmē, ka viņiem vadošā ir kreisā smadzeņu puslode.
Vai cilvēks ir kreilis vai labrocis, tas cieši saistīts ar galvas smadzeņu puslodēm un to darbību. Interesanti, ka bērnam piedzimstot vēl nav izveidojusies dominējošā puslode. Dažreiz gadās, ka bērna smadzenes ilgu laiku nevar “izvēlēties” vadošo roku, ilgu laiku nevar noteikt, kura no smadzeņu puslodēm kļūs dominējošā. Šajā gadījumā bērnam var tikt aizkavēta psihomotorā attīstība un valoda. Starp citu, valodas attīstības aizkavēšanās kreiļiem novērojama daudz biežāk nekā labročiem. Tas notiek arī tad, ja bērns ļoti agri “paziņo”, ka ir kreilis. Bet ja bērns nevar “izlemt” par vadošo roku, logopēdiskas problēmas var būt nopietnākas. Šādos gadījumos ieteicams konsultēties arī ar bērnu neirologu.
Ļoti reti sastopami bērni, kuriem vienlīdz vadošas ir abas rokas. Tie ir ambidekstri. Ambidekstriem zināmā mērā dzīve varētu šķist vienkāršāka: var rakstīt ar abām rokām pārmaiņus, nēsāt somu uz jebkura pleca un viegli veikt manikīru. Bet ne vienmēr šie cilvēki patiešām ir laimīgi. Viņiem ir grūtāk “sagremot” saņemto informāciju, grūtāk iekļauties darbā. Tas ir saistīts ar faktu, ka nav skaidri definēta dominējošā smadzeņu puslode.
Par ko atbild labā un kreisā smadzeņu puslode?
Kreisā puslode:
Labā puslode:
Tas, ka bērns raksta ar kreiso roku, vēl nenozīmē, ka viņš patiešām ir kreilis. Lai noteiktu dominējošo smadzeņu puslodi, svarīgi konstatēt arī vadošo kāju, aci, ausi:
Šie nav vienīgie testa vingrinājumi. Reizēm jāizpilda daudz vairāk, lai izdarītu patiesus secinājumus. Jautājiet audzinātājām, viņas ir zinošas un pastāstīs daudz vairāk!
Nekādā gadījumā nedrīkst kreili pēkšņi sākt “pārtaisīt” par labroci. Patiesībā bērns, kuram dominējošā ir labā puslode, nekad nekļūs par labroci. Smagākos gadījumos var veidoties stostīšanās, šķielēšana vai pat slapināšana gultā.
Pareiza pieeja bērnam un uzmanīga attieksme ne tikai spēj kompensēt īpatnības, bet arī atklāt visu radošo potenciālu, kas piemīt kreiļiem.
Der atcerēties dažus ieteikumus:
Atgādināt savam bērnam, ka kreiļi ir talantīgi un lieliski cilvēki. Starp viņiem: Mocarts, Puškins, Napoleons, Jūlijs Cēzars, Pablo Pikaso, Einšteins, Čārlijs Čaplins.
ASV 2006.gadā publicēja pētījumu, kas parādīja, ka vīrieši – kreiļi ar vidējo izglītību pelna 15% vairāk nekā viņu kolēģi labroči. Augstskolu absolventi – kreiļi nopelna 13% – 21% vairāk nekā viņu studiju biedri – labroči. Kāds tieši ir iemesls, ka tā notiek, ekspertiem vēl jānoskaidro. Jebkurā gadījumā, kreilība nav trūkums vai nepilnība. Bet labročiem vajadzētu izturēties ar lielāku cieņu pret kreiļiem, jo dzīve ir ērtāka un piemērotāka labročiem. Neaizmirstiet par to!
Valmieras sākumskola | Logopēde
Seminārs Valmieras pilsētas 3.pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis”
Valmieras sākumskola | Logopēde
Logopēdi no Siguldas, Valmieras, Gulbenes, Smiltenes, Valkas, Mazsalacas, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu un Rūjienas novadiem pulcējās seminārā Rūjienā
Iepriekšējā gada vēlme satikties logopēdiem Rūjienā, lai uzklausītu profesionāļu viedokli par darbu pirmsskolā un sākumskolā, mainītos viedokļiem un paraudzītos, kā strādā kolēģi Rūjienas vidusskolā un specializētajā bērnudārzā “Vārpiņa” nu ir vainagojušies panākumiem. 26.janvārī logopēdi no Siguldas, Valmieras, Gulbenes, Smiltenes, Valkas, Mazsalacas, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu un, protams, Rūjienas novadiem pulcējās seminārā Rūjienā.
No rīta durvis laipni vēra Rūjienas vidusskolas mazā skoliņa, kurā direktors ar laba vēlējumiem uzrunāja klātesošos un aicināja baudīt koncertu: akordeonistu trio un solo, koris un teātra izrāde “Rūķīši un Mežavecis” ar “dzīvās” mūzikas pavadījumu, blokflautu priekšnesums, flautu trio, pianisti, dejotāji, klarnetes priekšnesums. Mazie mākslinieki lieliski uzstājās, neskatoties uz to, ka šajā laikā skolā notika arī vizuālās mākslas olimpiāde. Skola bērniem piedāvā padziļināti apgūt mūziku, mācīties instrumentu spēli. Šo programmu aizsācis izcilais mūziķis, rūjienietis Ēvalds Siliņš jau pirms 41 gada un vērtīgā tradīcija turpinās.
Sarunā ar Rūjienas vidusskolas logopēdi un mūzikas skolotāju Zinu Matisoni, kura atklāja sava amata noslēpumus un laipni izrādīja gatavotos materiālus logopēdijas nodarbībām, apstiprinājās patiesība, ka valodas un runas traucējumi nav izolēti un nepastāv paši par sevi, bet ir cieši saistīti ar bērna vispārējo attīstību. Logopēdes pieredze rāda, ka vienlīdz daudz bērnu ar valodas traucējumiem ir gan parastajās, gan mūzikas novirziena klasēs, taču korekcijas process norit ātrāk un produktīvāk bērniem, kuri darbojas mūzikas novirzienā. Tātad, ritmizēšana, dziedāšana, mūzikas instrumenta apguve sekmē arī bērna valodas attīstību. Logopēdes Zinas pārliecību, ka procesu nevajag sarežģīt, sajuta katrs. Nu, piemēram, viņas atziņa par skaņas L mācīšanu: “Ar konfekti un viss notiek viegli”! Aizkustinoša bija pateicība kolēģiem par viņai kā jaunam logopēdam sniegto atbalstu.
“Vārpiņā” mūs sagaidīja zinātkāru acu pāri, raugoties aiz loga, un mājas saimnieces: vadītāja Lidija Budaha un vadītājas vietniece izglītības jomā Lilita Romanovska. Jau pirmajam skatam paveras estētiski un gaumīgi iekārtotās telpas. Visur redzams bērnudārza 27 pastāvēšanas gados plānveidīgi ieguldītais darbs. Kad dodamies ekskursijā pa iestādi, iepazīstamies ar grupu telpām, modernajām tehnoloģijām – interaktīvām tāfelēm, kas atvieglo un padara interesantāku mācīšanos. “Vārpiņas” logopēdes Inta Virse, Marita Kļaviņa, Vija Gaile un Inese Roziņa ar prieku izrāda savu pasauli – nelielos, ar daudzveidīgiem materiāliem piepildītos kabinetus un lepojas ar vērtīgajām Ziemassvētku dāvanām: klēpjdatoriem un jaunām spēlēm. Metodiķe Lilita prezentācijā iepazīstina logopēdes ar bērnudārza darbu, iespējām, realizētiem neskaitāmiem projektiem. Iestāde bērniem piedāvā 6 izglītības programmas, tajā strādā 34 pedagogi un 28 darbinieku liels atbalsta personāls.
Valmieras pilsētas PII “Vālodzīte” metodiķe Ieva Mangule stāstījumā par bērniem pirmskolā “Ceļā uz skolu”, uzsver, ka svarīgākais bērna attīstībā ir skaņu uztvere, gramatiski pareizas runas veidošana, vārdu krājuma paplašināšana, ne akadēmiskās zināšanas un rakstītie burti. Bērnam prātā paliek tikai tas, ko viņš ir redzējis, dzirdējis, izgaršojis, sajutis. Pasīva sēdēšana pie galda un zīmēšana darba burtnīcā nav pirmsskolas bērnam piemērota nodarbe. Viņas uzskats un pārliecība: “Lai bērns, aizejot no bērnudārza, būtu veiksminieks”.
Sākumskolas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja, Pārgaujas sākumskolas skolotāja Velga Krieva pievienojas Ievas teiktajam uzsverot, ka katrs skolotājs ir gatavs mācīt jebkuru bērnu neatkarīgi no tā, vai viņš, uz skolu atnākot, māk vai nemāk rakstīt un lasīt. Praksē vērojams, ka klasē bērnu zināšanu līmenis ir ļoti atšķirīgs, un pedagogam jābūt apveltītam ar izcilu meistarību, lai virzību augšup sasniegtu katrs no viņiem. Jāpiekrīt Velgas aicinājumam sadarboties. Tas ir stūrakmens produktīvam darbam. Ja logopēds ar bērna vajadzībām iepazīstinās viņa nākamo skolotāju, laicīgi varēs sniegt atbalstu bērnam mācību procesā. Pretējā gadījumā paies ilgs laiks, kamēr bērna spējas tiks izzinātas no jauna. Tāpat cieša sadarbība nepieciešama starp sākumskolas un pamatskolas skolotājiem, kuri turpinās iesākto darbu ar bērniem. Velga Krieva katram novēl nesadegt, darot šo atbildīgo un mums visiem vajadzīgo darbu.
Vēl labu laiku katrs jutīsim ieguvumu no šīs darbīgās dienas Rūjienā. Paldies, rūjienieši!
Valmieras sākumskola | Logopēde
Logopēdi seminārā Valmieras valodas terapijas centrā
Valmieras sākumskola | Logopēde