Brīvdienas pilsētā? Bieži tas notiek tā: ģimenes tusē pa lielveikalu, kaut arī ne visi ar šo aktivitāti ir apmierināti. Sieva ašā gaitā steidz visu apskatīt, tikmēr vīrs galvu nodūris un, kājas slinki cilādams, iet viņai līdzi dažus soļus nopakaļ. Bet varbūt viņus apmierina tieši šādi pavadīt laiku?
Pavisam citādas sajūtas pārņem, sastopot mazdārziņu īpašniekus. Kas viņus dzen braukt ar sabiedrisko transportu uz 20 km attālo dārziņu ciematu? Mājās sēdēt dīvānā un gausties par dzīvi taču ir vieglāk. Bet viņi izvēlas sarežģītāko un, šķiet, pareizāko nodarbi.
Cik patīkami svētdienas vakarā braukt ar viņiem kopā mājās no laukiem uz pilsētu! Jūtos kā dīkdienis ar lakotiem nagiem, elegantu rokas somu un firmas džinsos, bet esmu bezgala priecīga par iespēju baudīt īpašo atmosfēru.
Autobuss pilns ar pasažieriem. Gandrīz visi braucēji ir cilvēki ar baltiem matiem, gudrām sejām un lielu dzīves pieredzi. Brauc tantuki, onkulīši, pārīši. Dažām sieviņām spurojas akurāti ķemmētie gaišie mati, citai omulīga puķaina cepurīte vai raibs lakatiņš galvā, kas sargā no saules. Redzu arī feinu rozā adītu cepurīti ar lillā bumbuli un smaidīgas acis aiz brillēm. Onkas uzlikuši naģenes. Kādu rotā uzraksts “Edecco”, citu “Jack Daniel`s”. Komiski, bet mīļi.
Braucēji sagrupējušies – paziņas sēž netālu viens no otra, dalās pieredzē dārza darbos un, kāpjot ārā no autobusa, skanīgi atvadās: “Visu labu!”
Rokas! Visas kā viena – vēja appūstas un zemē sastrādātas, raupjas, bet domāju, daudz ko prot. Vaigi sārti, jau apbrūnēti ar pavasara saulīti izskatās dabīgi un veselīgi.
Autobuss smaržo pēc dārza. Katram braucējam klēpī pīts groziņš, ļoti reti maisiņš. Tur ir visi šī brīža dārza labumi, svaigums un veselība, zaļumi. Bet puķes! Tās brauc uz pilsētu veseliem klēpjiem. Izturīgās ir staltas, bet tās, kuras prasīgākas pēc mitruma, mazliet noliekušas galotnītes, bet smaržo. Tāds skaistums, ka smaids parādās pat skeptiķa sejā. Pilsētā ierodas puķes, pilsēta būs bagātāka un skaistāka.
Kad tuvojas galapunkts, visi spriež par aktuālo: kurš pilsētas autobuss tūlīt būs pieturā; kas notiks, ja to nokavēs; un ir novērotāji, kas kontrolē, vai autobuss jau netuvojas.
Zinu, ka nav viegli: braukt autobusā uz dārziņu, visu nepieciešamo vedot līdzi, strādāt dārzā garo dienu pat tad, ja tirpst pirksti un sāp mugura, savest ražu uz pilsētu neskaitāmās reizēs pītajā groziņā… Viņi ir noguruši, bet priecīgi un apmierināti. Un viņus vērojot, tāda kļūstu arī es. Šādas sajūtas noteikti nesniedz lielveikalu apmeklējums.
Pavasaris ir laiks, kad logopēdi atskatās uz paveikto mācību gada laikā un izvērtē plānus nākamajam laika posmam. Tikšanās reizēs ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Inu Druvieti un Kocēnu novada Izglītības pārvaldes vadītāju Ievu Stiģi klātesošie tika iepazīstināti ar situāciju logopēdu darbā 2012./2013.mācību gadā un salīdzinājumu ar 2010.gadu. Informācija apkopota par Valmieras, apkārtējo novadu izglītības iestādēm, kā arī logopēdu darbu Liepājā, Smiltenē, Strenčos, Siguldā un citu novadu skolās un bērnudārzos. Kā uzsvēra Druvietes kundze, tad mūsdienās anglofonajās valstīs par labo toni tiek uzskatīta pat nepareiza, neliterāra runa, taču tas nav atbalstāmi, un logopēda darbs bērna attīstībā un mācību procesā pirmsskolā un skolā ieņem nozīmīgu un neaizstājamu lomu. Sarunā ar Inu Druvieti un Andi Geižānu tika pārrunāti jautājumi par kvalitatīva atbalsta nodrošināšanu katram bērnam, diskutēts par 40 stundu darba nedēļu un priekšlaicīgu pensionēšanos, mācību materiālu sagatavošanu un nodrošināšanu un logopēdu tālākizglītību.
Skaitļi Kocēnu novada Izglītības pārvaldes pārskatā liecina, ka skolās un bērnudārzos stundu skaits nedēļā logopēdam svārstās no 2 – 10 stundām. Ņemot vērā, ka katrā iestādē vismaz 30% bērniem nepieciešama logopēda palīdzība, un katram bērnam vajadzētu mācīties vismaz 2 – 3 nodarbības nedēļā, tad lieki piebilst, ka šie skaitļi ir kritiski. Nelīdzēs arī arguments, ka labāk dažas stundas nekā nemaz. Šis pieņēmums neliecina par situācijas izpratni un kvalitatīvu palīdzību valodas un runas traucējumu korekcijā. Logopēdi uzskata, ka korekcijas darbs pilnā apmērā jāfinansē valstij, nevis pašvaldībām, kā tas ir vairumā gadījumu patlaban. Bērna valodas un runas korekcija jānodrošina vienlīdz kvalitatīva katrā Latvijas vietā, neskatoties un pašvaldību lieliem vai niecīgiem resursiem.
Logopēdam pieejamā materiāli tehniskā bāze, bez kuras šodienas bērnus motivēt nopietnam darbam nav iespējams, ir nepietiekoša. Dators, audio iekārta, diktofons, izlietne, spogulis, grāmatas, spēles – tas nav nekas īpašs vai ekskluzīvs, ar ko nevarētu nodrošināt logopēdu viņa darbavietā. Prieks par skolām, bērnudārziem un novadiem, kuri atrod iespējas iekārtot logopēda kabinetu ar visu darbam nepieciešamo aprīkojumu un materiāliem, lai bērniem būtu patīkami mācīties un logopēds varētu produktīvi strādāt.
Kā nosaka valsts likumdošana, tad katram logopēdam 3 gadu laikā jāmācās, jāpapildina savas zināšanas 36 stundu kursos. Pagaidām logopēdi izglītojas par saviem vai retās reizēs par iestāžu līdzekļiem. Druvietes kundze un Stiģes kundze solīja šo jautājumu noskaidrot un virzīt darbu tā, lai arī logopēdiem būtu iespēja tālākizglītību iegūt bez maksas, ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Domājam, ka arī Valmieras Izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Pāže piekrīt situācijas uzlabošanai, un logopēdu sadarbība ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, Kocēnu novada Izglītības pārvaldi un Valmieras pilsētu nesīs drīzus augļus. Logopēdu metodiskā apvienība sadarbojas ar skolām, bērnudārziem un citām pašvaldības iestādēm, rīkojot tajos seminārus un kursus. Pateicoties Valmieras Pārgaujas sākumskolas direktora Viktora Litaunieka atbalstam un ieinteresētībai kursu programmas izveidošanā, šajā mācību gadā logopēdi zināšanas varēja papildināt Valmierā, saņemot kursu apliecības.
Īpaša tikšanās bija Valmieras integrētajā bibliotēkā. Direktores vietniece Vita Ziediņa ar kolēģēm mūs laipni aicināja ciemos, iepazīstinot ar savu darbu. Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja Olga Kronberga un bērnu apkalpošanas nodaļas galvenā bibliotekāre Līga Bujane bija sagatavojušas izsmeļošu, profesionālu informāciju interesantā stāstījumā par plašo pakalpojumu klāstu, iespēju lasīt grāmatas un saņemt tās no citām bibliotēkām, ko nodrošina kopēja datu bāze, pieeju laikrakstiem, žurnāliem lasītavā un pat atsevišķu rakstu saņemšanu savā e-pastā. Uzzinājām par „Zvirbuļa grozu”, terapiju ar suņiem kā lasīšanas asistentiem, iespēju izmantot individuālas un grupu lasītavas bibliotēkā un daudz ko citu.
Analizējot pieejamos digitālos mācību līdzekļus, Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas – attīstības centra skolotāja Zinaida Rumbeniece logopēdes ieintriģēja demonstrējot kvalitatīvu materiālu, ko izstrādājuši šīs skolas pedagogi veiksmīgā projektā „Lauku sēta”. Tajā apkopoti dažādi darba veidi, uzdevumi un filmas par dārzeņiem, mājdzīvniekiem, mājputniem, darbarīkiem un citām tēmām un ir lielisks mācību avots logopēda darbā, pilnveidojot un dažādojot nodarbības. Pirmās atsauces: „Bērniem ļoti patīk!”
Iesāktais darbs logopēdijā aktīvi turpinās. Nopietni jāstrādā, lai logopēda darbu regulētu likums, kur skaidri noteiktas pozīcijas, kuras nevar pēc saviem ieskatiem mainīt, kā ienāk prātā. Patlaban logopēda kabineta iekārtojums, materiālie līdzekļi un nodarbību skaits lielā mērā atkarīgs, cik atraktīvi logopēds spēj sava darba nepieciešamību pamatot iestādes vadītājam un cik daudz līdzekļu iestāde ir ieinteresēta atvēlēt logopēdijai. Taču ne aktiera meistarība ir noteicošā, lai bērnam palīdzētu, bet profesionāls darbs. Stundu skaits iestādē ir tik niecīgs, ka par aktieriskiem meistarstiķiem, kuri pārliecinātu vadību, nav laika domāt. Tāpēc nākamais mazais logopēdu solis, ko atbalstīja Kocēnu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ieva Stiģe, ir viesošanās pie skolu direktoriem un pirmsskolas iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, lai vēlreiz stāstītu, rādītu, pamatotu un atbildētu uz jautājumiem par pašu galveno – bērnu pilnvērtīgu attīstību, kuras pamatā ir laba valoda. Augustā, izglītības iestāžu pieņemšanā pirms jaunā mācību gada, pārvaldes vadītāja ar savu komandu ielūkosies arī logopēdijas kabinetos, lai izvērtētu situāciju.
Katru pavasari logopēdi dodas pieredzes braucienā. Esam bijuši Jāņmuižā, Priekuļos, Siguldā, Jaunpiebalgā, Valgā un Tartu. Maijā dosimies pie logopēdes Anitas Stāvauses uz Jelgavu, apskatīsim Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centru un viesosimies Jelgavas keramikas rūpnīcā.
Strenču novada vidusskolā, Brenguļu sākumskolā un J.Endzelīna Kauguru pamatskolā
6.martā Eiropā atzīmē Logopēdijas dienu. Šajā gadā uzmanība veltīta: izrunai un tās dažādiem traucējumiem, lasīšanai, rakstīšanai. Lai akcentētu logopēdijas nozīmi bērnu valodas un runas attīstībā un logopēda ieguldījumu, tiek rīkoti dažādi pasākumi. Strenču novada vidusskolā, Brenguļu sākumskolā un J.Endzelīna Kauguru pamatskolā sākumskolas skolēni un skolotājas pulcējās pasākumā „Runā! Lasi! Raksti!”. Ar lielu atdevi katrs klases kolektīvs pildīja mājas darbu – izdomāja pasaku par tēliem, kuri neprata runāt. Par ko gan rakstīja bērni? Par Dasli, Mekanu, Nūšķīti, Ziveloteru, Tāraģi, Milfu, kas beigu beigās izrādījās ir Slidas, Akmens, Šķūnītis, Televizors, Ģitāra un Filma! Darbs bija padarīts labi. Mēs uzzinājām vairākus veidus, kā var iemācīties runāt: lidojot ar gaisa balonu, paprasot ēst, stipri, stipri palūdzot Dieviņu un vēl daudz un dažādus variantus. Kad skolēni bija sadalījušies 6 komandās, varēja sākties konkurss. Labākais komandas lasītājs lasīja tekstu par sniegu, ziemu, lāstekām. Kāds vārds, piemēram, prieks, paldies, droši, bija uzrakstīts nevietā, to nedrīkstēja lasīt. Visi lasītāji bija ļoti vērīgi un teicami veica uzdoto. Pirmā uzvara konkursā nopelnīta.
Tālākais – rakstīšana. Komandas klausījās stāstu par mūsu gada dzīvnieku Eiropas purva bruņurupuci un aizpildīja tukšās vietas tekstā. Uzvarēja tie, kuriem izdevās pareizi uzrakstīt saklausītos vārdus, tādā veidā sakrājot 7 „plusiņus”. Komandas bija tik spēcīgas, ka zemāk par 5 punktiem nebija nevienai, tātad – atkal uzvara! Emocionāli un spraigi noritēja kopīga rotaļa „Ādamam bij’ septiņ’ dēli”. Katra komanda, kas devās apļa vidū, varēja izdomāt un parādīt darbību, ko visi pārējie atdarināja. Pasākuma noslēgumā katrs devās uz klasi ar pilnām rokām: vienā rokā Logopēdijas dienas žetoniņš, bet otrā – našķis, ko likt uz kārā zoba.
Paldies bērniem un skolotājām par atsaucību pasākumā un interesanto mājas darbu! Sarunājām, ka nākamgad tiksimies atkal. Lai visiem labi un pareizi izdodas runāt, lasīt un rakstīt!
Logopēdi no Gulbenes, Smiltenes, Valkas, Siguldas, Mārupes, Alūksnes, Kocēnu, Alojas, Beverīnas, Strenču, Naukšēnu, Rūjienas, Cēsu, Mazsalacas, Burtnieku novadiem un Valmieras pilsētas pulcējās seminārā Valmieras pilsētas3.pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis”
Februāra tikšanās reizē pulcējās logopēdi no Gulbenes, Smiltenes, Valkas, Siguldas, Mārupes, Alūksnes, Kocēnu, Alojas, Beverīnas, Strenču, Naukšēnu, Rūjienas, Cēsu, Mazsalacas, Burtnieku novadiem un Valmieras pilsētas. Lielais dalībnieku skaits liecina par tikšanās nepieciešamību, lai kopīgi domātu, izvērtētu un risinātu logopēdijas jautājumus. Šoreiz aktīvi tika spriests un diskutēts par logopēda dokumentu dienasgrāmatu, kurā datēt visus nepieciešamos ierakstus: novērojumus, sadarbību, valodas un runas izpētes rezultātus un korekcijas procesu izglītības iestādēs. Ņemot vērā logopēdu pamatotus argumentus dokumentācijas pilnveidošanai, līdz mācību gada beigām esam plānojuši uzlabot un nodot logopēdu rīcībā jau gatavu dienasgrāmatas paraugu, kuru katrs logopēds, apstiprinot to pie izglītības iestādes vadītāja, varēs izmantot darbā.
Logopēde Zeltīte Šneidere no Mārupes novada dalījās pieredzē, apkopojot savas un kursos iegūtās zināšanas, par valodas un runas novērtēšanas ziņojuma tapšanu. Vēlreiz atgādinot, cik svarīgi logopēdam zināt, kā noritējusi bērna attīstība, lai precīzāk un veiksmīgāk darītu savu darbu – palīdzētu bērniem apgūt veiklu valodu un runu. Ikdienas steigā kaut ko arī gadās aizmirst, tāpēc pieraksti garantēs precizitāti. Aicinām vecākus atzīmēt sava bērna svarīgākos attīstības notikumus: kad sācis rāpot, kad celties kājās un staigāt, kad un kādi bijuši pirmie vārdiņi, teikumi, jautājumi. Tad logopēds veiksmīgāk varēs plānot korekcijas gaitu un visi kopā nonākt pie vēlamā rezultāta.
Logopēdes Danas Arnītes vadībā katra logopēde varēja iejusties skolēna un skolotāja lomā, pārī veidojot sniegpārsliņu. Pamēģiniet rīkoties neskatoties, bet, tikai uzklausot mutvārdu instrukciju, salīdziniet iegūto rezultātu ar savu pārinieku! Lai sadarbotos, ikvienam nepieciešama kvalitatīva komunikācija.
Ne vienmēr logopēds var apmeklēt visus sev vēlamos kursus un seminārus, lai papildinātu zināšanas, tāpēc dzirdētais tiek pārrunāts tikšanās reizēs. Šoreiz logopēdi runāja par garīgo veselību, valodas un runas novērtēšanu, daudzveidīgo diagnožu klasifikāciju logopēdijā un kvalitatīvas saskarsmes nozīmi ikdienā. Psihologi apgalvo, ka līdz 20 gadu vecumam cilvēkam vajadzētu kļūt pieaugušam, bet izrādās, ka dzīvē ir citādi: starp pieaugušajiem vairāk tomēr ir „bērnu” nekā pieaugušo, kas rīkojas un pieņem lēmumus, balstoties uz emocijām, nevis faktus izvērtē objektīvi. Bet labā ziņa ir tā, ka vienmēr ir iespēja sevi pilnveidot. Cik lielā mērā – tas jau ir cits jautājums. Klātienē iepazināmies ar jaunajiem mācību materiāliem „Karuselis” un „Kabata”, kurus lieliski var izmantot logopēdijas nodarbībās.
Paldies logopēdēm par kopābūšanas laiku! Tas dod iedvesmu, zināšanas un spēku savu darbu veikt vēl labāk. Nākamā tikšanās reize plānota 15.martā, kad Eiropas Logopēdijas dienas seminārā savu dalību apstiprinājusi arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.
Brīvdienas pilsētā? Bieži tas notiek tā: ģimenes tusē pa lielveikalu, kaut arī ne visi ar šo aktivitāti ir apmierināti. Sieva ašā gaitā steidz visu apskatīt, tikmēr vīrs galvu nodūris un, kājas slinki cilādams, iet viņai līdzi dažus soļus nopakaļ. Bet varbūt viņus apmierina tieši šādi pavadīt laiku?
