Ilona TROPA

Antropologs un pētnieks Džeimss P.Spredlijs (James P. Spradley) ir teicis, ka valoda ieņem tik lielu vietu cilvēka pieredzē, ka cilvēki valodu uzlūko kā pašsaprotamu. Valodu lietojam runājot, lasot, stāstot, rakstot un valoda nepieciešama arī domājot, plānojot, rēķinot, dziedot, klausoties... Ja bērnam (arī pieaugušajam) ir kavēta vai traucēta valodas attīstība, tad traucēti ir arī visi nosauktie procesi un darbības.

Ir bērni, kuri skaidri un saprotami runā jau 2 gadu vecumā. Viņu vārdu krājumā ir pat 300 vārdu un lieliski priekšnoteikumi, lai turpinātu augt un mācīties gudrības, tai skaitā apgūtu svešvalodas, cik nu katram bērnam ļauj viņa intelektuālais potenciāls.

Ir bērni, kuru valodiņa raisās pakāpeniski, nesteidzīgi, katru dienu mācoties pa kripatiņai. Arī tas ir labi. Galvenais, ka notiek virzība bērnam pieņemamā tempā, nesteidzinot viņu.

Ir bērni, kuriem dažādu apstākļu dēļ valodas attīstība kavējas. Reizēm vecāki un apkārtējie to nepamana, jo no bērna, kamēr viņš nav skolnieks, neviens neprasa konkrētu rezultātu. Taču vecāki ir tie, kuriem jāuzņemas atbildība, kā un cik labi bērns runās.

Statistika liecina, ka 15–20% bērniem pirmsskolas vecumā ir valodas problēmas - šādos gadījumos jāmeklē logopēda profesionālā palīdzība:

• sāk runāt vēlu (4–5 gadu vecumā);
• nepareizi izrunā vai neizrunā nemaz kādu skaņu;
• ilgi runā savā valodā, kuru saprot tikai paši tuvākie cilvēki;
• neizprot apkārtējo runu.

Bērniem, kuriem ir valodas traucējums, vispirms jāapgūst mātes valoda. Tas tāpēc, ka jau bērniņu gaidot viņam formējas mātes valodas izjūta, ritms, fonētiskās īpatnības, kas katrai valodai ir atšķirīgas. Par svešvalodas mācīšanos vai divvalodību nevar būt ne runas, kamēr bērnam ir traucēta mātes valodas apguve. Jāpieliek visas pūles, lai pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk valodas traucējums tiktu novērsts vai kompensēts.

Galvenie vaļi, kas pozitīvi ietekmē valodas attīstību ir:

• nodarboties ar vārdu krāšanu: runāt, skaidrot, rādīt, nosaukt, lai vairojas vārdu krājums;
• spēlēt spēles, jo tas māca komunicēties, veidot sadarbību;
• grāmatu lasīšana, jo tas rosina iztēli, māca klausīties, attīsta uzmanību, veicina sapratni.

Tā kā valodas attīstība iet roku rokā ar bērna vispārējo attīstību (fizisko, garīgo), tad jārūpējas, lai bērnam tiktu nodrošināti attīstībai labvēlīgi apstākļi. Aktīvs bērns – aktīva valoda! Ne tikai jārada kustībām piemērota vide, bet arī jāmudina kustēties. Nevis aizliegt (Nekāp uz krēsla! Neaiztiec lampu!), bet motivēt darīt labas un pareizas lietas.

Lai mācītu bērnu, jābūt pieredzei, intuīcijai, pacietībai, mīlestībai. Katra no jauna apgūta prasme ir milzīgs ieguldījums bērna attīstībā, jo tas paver ceļu apgūt ko sarežģītāku. Brīžiem pietiek tikai ar piemēru, reizēm jāatkārto 3, 8,...1000 reizes, kamēr viss rit gludi. Dažreiz pareizi ieguldītais darbs uzreiz nenes vēlamo rezultātu, taču jebkurā gadījumā tas procesu uz priekšu ir pavirzījis.

Bērnam nepietiek, ja viņu piebāž ar gudrībām: lasa 4 gadu vecumā, zina reizrēķinu 6 gados, brīvi darbojas ar datoru 5 gados, runā kādā svešvalodā jau 3 gadu vecumā. Tas ir jauki, bet jāatceras, ka bērna attīstībai pamatā jābalstās uz labu fizisko veselību, veselīgu pārtiku, noteiktu pareizu dienas plānojumu.

Jāapzinās, ka nav iespējams sākt bērnu mācīt tad, kad mums iegribas vai beidzot ir brīvs laiks, līdzekļi un vieta. Nevar no bērna prasīt labas svešvalodas zināšanas, ja klibo dzimtās valodas apguve. Ja bērns 15 gados lasa slikti vai kļūdaini raksta, nekādi nevar sākt no pamatu apgūšanas kā 7 gados. Tas vilciens ir nokavēts. Šādos gadījumos jāmeklē ceļi, kā mazināt sekas. Tas ir daudz sarežģītāk un mazāk vainagojas panākumiem.

Jācenšas katrai lietai atrast pareizo laiku, līdzekļus un vietu - lai bērns augtu laimīgs un vecākiem būtu prieks par to!

Strauji tuvojas septembris, kad daudzi pirmklasnieki sāks mācības skolā. Bet vēl ir pietiekoši daudz laika, lai izvērtētu bērna gatavību skolai un šo to arī iemācītos vai atkārtotu, lai mācības bērnam būtu patiešām patīkama un rezultatīva nodarbe. Kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība?

Iekļaušanās kolektīvā, pašapkalpošanās prasmes. Vai Jūsu bērns:

• spēj kontrolēt savu uzvedību atbilstoši situācijai;
• labprāt darbojas kopā ar citiem bērniem;
• prot patstāvīgi saģērbties, attaisa un aiztaisa rāvējslēdzējus, pogas, sasien un atsien lentas, aukliņas;
• labprāt organizē savu darbavietu, uztur tajā kārtību;
• spēj patstāvīgi paēst- arī kopā ar citiem bērniem;
• parāda izpratni par drošību uz ielas un mājās;
• patstāvīgi var aiziet uz skolu un no skolas uz mājām.

Valodas attīstība. Vai Jūsu bērns:

• runā skaidri, saprotami gan ģimenes locekļiem, gan citiem cilvēkiem;
• prot ieklausīties citu teiktajā;
• runā gramatiski pareizus teikumus, saskaņojot vārdus dzimtē, skaitlī, locījumā;
• atstāsta zināmas pasakas, atceras zināmas tautas dziesmas, dzejoļus, uzdod un min mīklas;
• prot stāstīt par sevi un ģimeni;
• zina savu mājas adresi;
• nosauc svētkus un pastāsta par to svinēšanas tradīcijām;
• stāsta par attēlu vai attēlu sēriju, ievērojot notikumu secību;
• saklausa un nosauc, kāda skaņa ir vārda sākumā, vidū un beigās, saklausa skaņu secību vārdā, spēj tās nosaukt pēc kārtas;
• lasa zilbes, vienkāršus 1–2 zilbju vārdus, saprot izlasīto;
• labprāt dzied un piedalās rotaļās;
• apguvis dažus deju soļus (palēcienu, polku);
• ritmiski soļo, lec, iet mūzikas pavadījumā.

Rēķināšanas prasmes. Vai Jūsu bērns:

• spēj skaitīt vismaz līdz 10 un no 10 līdz 0;
• pazīst ciparus;
• spēj pastāstīt par priekšmetu atrašanās vietu, lielumu, formu, krāsu;
• darbojoties ar kociņiem, pirkstiem, akmentiņiem, izprot saskaitīšanu un atņemšanu;
• nosauc nedēļas dienas pareizā secībā, zina datumu, pazīst pulksteni;
• zina savas vārda un dzimšanas dienas datumus;
• pazīst un nosauc ģeometriskās figūras.

Rokdarbi. Vai Jūsu bērns:

• pareizi tur zīmuli, otu, krītiņus un spēj patstāvīgi darboties ar tiem;
• prot locīt, rullēt, satīt papīru;
• prot tīt aukliņas un pīt pīnītes;
• prot griezt ar šķērēm.

Fiziskā attīstība. Vai Jūsu bērns:

• soļo, skrien, lec;
• ikdienā aktīvs, daudz kustas un nebaidās no ūdens, prot peldēt;
• met un ķer bumbu;
• spēj noturēt līdzsvaru, stāvot un lecot uz abām un vienas kājas;
• prot braukt ar divriteni.

Ja rodas jautājumi vai neskaidrības- droši kontaktējieties ar mani.

Šoreiz par bērniem no 2 līdz 3 gadu vecumam ...

Bērna runa veidojas pieaugušo valodas ietekmē, un lielā mērā tā atkarīga no:

• bērna veselības;
• audzināšanas un mācībām;
• labvēlīgas valodas vides ģimenē, bērnu dārzā, skolā.

Runas attīstībai nepieciešama:

• laba runas orgānu muskulatūras darbība (mēles, žokļu, lūpu);
• laba dzirde;
• pozitīvs kontakts ar ģimenes locekļiem, draugiem, skolotājiem.

Vecākiem savi bērni parasti ir paši labākie, gudrākie, skaistākie. Reizēm pietrūkst vēlamās objektivitātes novērtējumam. Šo to būtisku, ikdienas steigā vecāki nepamana, tāpēc piedāvāju mazliet palūkoties uz bērnu no malas ar profesionālu logopēda skatu - izvērtēt un salīdzināt bērna runas un valodas attīstības līmeni, atkarībā no bērna vecuma. Sasniedzot 2 gadu vecumu, bērns zina un prot nosaukt savu vārdu. Bez grūtībām košļā cietu barību. Pēta apkārtējo pasauli lienot, rāpjoties, kāpjot, pārbīdot lietas, ir kustīgs. Labprāt meklē paslēptas lietas. Savā runā pareizi izrunā skaņas a, o, u, m, p, b, S, Z, L, n, l, d, t, v, f. Bieži skaņas R, L tiek izlaistas vai to vietā runātas citas skaņas (RATI – LATI; LAIME - VAIME). Par to nevajadzētu satraukties, tas ir normāli. Prot atdarināt dzīvnieku skaņas, mēģina runāt dažādās intonācijās (vilks – zemā balsī, zaķītis – smalkā). Šajā vecumā bērns spēj norādīt uz ķermeņa daļām. Viņa vārdu krājumā ir 50 – 300 vārdu. Bērns kopē vecāku teikto, atkārto. Teikumos ir divi, trīs vārdi. Bērns saprot un pareizi spēj izpildīt divdaļīgus uzdevumus (Aizej uz virtuvi un atnes krūzi!), izmanto vietniekvārdus es, tu, mēs, man. Bērns atkārto divus nosauktos skaitļus pareizā secībā. Bērns saprot darbības (Parādi, kurš sēž? kurš stāv?). Labprāt skatās grāmatu ilustrācijas.

Šie, protams, nav vienīgie un absolūtie kritēriji. Tā kā katrs bērns attīstās un aug individuāli, pastāv atkāpes no iepriekš minētajām normām. Katru vecāku pamanīto atkāpi ieteicams vispirms apspriest ar sava bērna audzinātāju, kura zina bērnu ikdienā. Var arī doties uzreiz pie speciālista – ģimenes ārsta, logopēda, psihologa, ortodonta (zobu rindu sakodiena speciālists), lai pārliecinātos, ka bērna attīstība norit patiešām labi, vai veiktu speciālista piedāvātos ieteikumus, lai bērnam palīdzētu.

Ko darīt ģimenē? Tā kā valodas attīstība iet roku rokā ar bērna vispārējo attīstību (fizisko, garīgo), tad jārūpējas, lai bērnam tiktu nodrošināti labvēlīgi apstākļi. Aktīvs bērns – aktīva valoda! Ne tikai jārada kustībām piemērota vide, bet arī jāmudina kustēties. Nevis aizliegt (NEKĀP UZ KRĒSLA! NEAIZTIEC LAMPU!), bet motivēt darīt labas un pareizas lietas. Ļaujiet bērnam palīdzēt viņu saģērbt, noģērbt vai šo to uzvilkt pašam. Runājiet vienā acu līmenī, nevis "no augšas", darbojieties kopā ar bērnu uz grīdas, tā likvidēsiet augumu un vecumu starpību, būsiet bērnam "savējais", saruna kļūs kvalitatīvāka. Ietērpiet savas darbības vārdos, stāstiet un jautājiet bērnam par visu, kas apkārt. Bērnam pietiek tikai ar 4 – 5 rotaļlietām, jo daudz rotaļlietu rada grūtības koncentrēties. Skatieties bilžu grāmatas (re, sunītis sēž. Ko dara sunītis? Lielais suns guļ. Parādi, kur guļ sunītis. Kā saka sunītis? Kur mūsu Dino?). Lasiet grāmatas (sāciet ar mazumiņu - 5 minūtēm) nesteidzoties, izteiksmīgi, papildiniet lasīto ar žestiem. Domājiet, ko runājat bērna klātbūtnē, bērns dzird, saprot un atkārto (audzinātājai nav jāzina, ka jums ģimenē 3 mēnešus nav seksa vai kas tamlīdzīgs J.

Ne no kā nekas neradīsies. Bērna attīstībā jāiegulda nopietns darbs – darīsim to visi kopā!

Logopēdija ir zinātne par cilvēku runas un valodas traucējumiem, to cēloņiem, novēršanu un speciālās apmācības un audzināšanas paņēmieniem.

Logopēds ir valodas, runas korekcijas pedagogs, kas nodarbojas ar valodas un runas traucējumu novēršanu bērniem un pieaugušajiem.

Statistika liecina, ka 15–20% sākumskolas skolēniem ir valodas un runas problēmas.

Ja vecāku darbs ar bērnu mājas apstākļos nedod vēlamos rezultātus, jāmeklē speciālista (logopēda, psihologa, neirologa) palīdzība.

Jebkurā situācijā jāmeklē logopēda palīdzība pēc iespējas agrāk, lai profesionāli izvērtētu valodas traucējumu un pēc iespējas īsākā laikā to novērstu vai kompensētu.

Reizēm vecāki un apkārtējie nepamana valodas un runas traucējumus bērniem, jo no bērna neviens neprasa konkrētu rezultātu. Vērojami gadījumi, kad vecāki gaida un domā, ka ar laiku šīs problēmas izzudīs vai atrisināsies pašas no sevis. Vecāku cerības attaisnojas reti. Šādās situācijās jāatceras, ka laiks iet, un valodas traucējums kavē bērna runas attīstību.

Skolā valodas un runas attīstības traucējumi negatīvi atsaucas uz mācību procesu. Vecāki redz, ka bērns mācās, taču rezultāts izpaliek un bērnam rodas nepatika mācīties, grūti iemācīties uzdoto un parādās kļūdainas lasīšanas, rakstīšanas un rēķināšanas pazīmes.

Valodas, runas attīstības traucējumu novēršanā un korekcijā svarīgs ir arī bērna vispārējais veselības stāvoklis un labvēlīga un optimistiska mājas vide.

• Ja pirmsskolas vecuma bērns: vēlu sāk runāt, skaņas izrunā nepareizi, vai kādu skaņu neizrunā nemaz, runā "savā" valodā, kuru saprot tikai ģimenē, neizprot apkārtējo runu.
• Ja skolas vecuma bērns: izrāda noturīgu nepatiku pret mācību procesu, mācās, taču rezultāts izpaliek- grūti iemācīties uzdoto, kļūdaini lasa, raksta un rēķina.

• Spēlējiet tās spēles, kas vienlaikus attīsta valodu un kustības.
• Runājiet ar bērnu skaidri un lēni.
• Veiciniet bērna klausīšanās iemaņas.
• Pārrunājiet ar bērnu dienas notikumus, kad vien ir iespēja.
• Pārrunājiet redzēto filmu, teātra izrādi, piedzīvoto ekskursijā.
• Centieties nepārtraukt bērnu, kad viņš runā, uzklausiet līdz galam.
• Jautājiet bērnam bieži. Uzdodiet tādus jautājumus, kas rosinātu bērnu atbildēt vairāk nekā ar vienu vārdu.
• Lasiet bērnam grāmatas, kamēr vien viņš to vēlas.
• Palūdziet, lai bērns jums izlasa rakstu no avīzes, žurnāla, lappusi grāmatā.
• Miniet kopā ar bērnu dažādas mīklas.
• Uzrakstiet bērnam vēstuli ar norādi, ka gaidāt atbildi.
• Ļaujiet bērnam uzrakstīt nepieciešamo pirkumu sarakstu ģimenei.
• Sastādiet ēdienu receptes, ļaujiet bērnam tās pierakstīt.
• Māciet bērnam rakstīto precīzi izlasīt.
• Uzticiet bērnam rakstīt apsveikumu kartiņas tuviem cilvēkiem.
• Pielietojiet labās viltības (Kam līdzinās burts? Kur tas uzrakstīts avīzē? Ar kādu burtu sākas māsas, brāļa vārds?…) un motivējiet bērnu.
• Nodrošiniet bērnam aktīvu dzīvesveidu veicinošus apstākļus.
• Ja process nevirzās uz priekšu tik sekmīgi, kā vēlētos, jāmeklē speciālista (logopēda, psihologa, neirologa) palīdzība.

• pirmsskolas vecuma bērniem: bērns vēlu sāk runāt, skaņas izrunā nepareizi, vai kādu skaņu neizrunā nemaz, runā "savā" valodā, kuru saprot tikai ģimenē, neizprot apkārtējo runu;
• skolas vecuma bērniem: bērnam rodas nepatika pret mācību procesu, vecāki redz, ka bērns mācās, taču rezultāts izpaliek- grūti iemācīties uzdoto, kļūdaina lasīšana, rakstīšana un rēķināšana.

• sajūtu pieredzes bagātināšana;
• skaņu izrunas mācīšana, precizēšana  un to diferencēšana;
• prasmes orientēties plaknē, telpā, apkārtnē attīstīšana;
• dialoga ar pieaugušo veidošana;
• pirkstu sīkās muskulatūras attīstīšana;
• artikulācijas aparāta (mēles, lūpu, u.c.) vingrināšana;
• vārdu krājuma paplašināšana;
• saistītās runas attīstīšana;
• elementāru gramatikas likumu apguve;
• fonemātiskās, jeb runas dzirdes attīstīšana;
• elpošanas un balss aparāta nostiprināšana;
• runas instrukciju izpratnes veidošana;
• mācīšanās stāstīt un izteiksmīgas runas veidošana;
• domāšanas procesa attīstības veicināšana.