Programma “Atrodi savu sporta veidu” Latvijā, kurā var iepazīt dažādus sporta veidus, jau agrā vecumā atrodot piemērotāko, ar ko nodarboties nākotnē | BADMINTONS
Programmas “Atrodi savu sporta veidu” BADMINTONA trenere Valmierā:
Ilona Tropa | BJK “Gauja” badmintona trenere
2019.gada 26.septembrī Latvijas Treneru tālākizglītības centrs pulcēja trenerus uz lekcijām tālākizglītības programmā “Bērnu un jauniešu vispusīgā fiziskā sagatavotība”.
Par fizisko īpašību attīstīšanu un to nozīmi bērna veselības kvalitātē dalījās Latvijas universitātes pētniece, doktorante Zane Šmite. Īpaša vērība tika pievērsta izturības un spēka slodžu nozīmei. Protams, bērni nav pieaugušie miniatūras formā, tāpēc pieaugušo treniņu metodika, vingrinājumi un sadarbība, strādājot ar bērniem, nederēs. Treneriem jābūt zinošiem, lai sabalansētu treniņus gan intensīvas augšanas periodā, gan pubertātes laikā. Svarīgi noteikt aptuveno straujās augšanas laiku, lai bērnu un jauniešu vispusīgo fizisko sagatavotību realizētu pēc pamatota plāna un slodzes apjoma, slodzi nepārdozējot. Svarīgs moments: neuzsākt pārlieku agru specializēšanos kādā sporta veidā. Jādod iespēja bērniem attīstīties vispusīgi, apgūt pēc iespējas daudz motoro kustību, izpildot tās labā un pareizā kvalitātē. Tātad, ja vecāki izvēlējušies, ka bērns trenēsies badmintonā, basketbolā, futbolā vai citā sporta veidā jau 5 gadu vecumā, tad treniņiem jābūt plānotiem tā, lai slodze nodrošinātu bērnu un jauniešu vispusīgu fizisko sagatavotību, apgūstot pēc iespējas daudz un dažādas kustību iemaņas labā kvalitātē. Tāpat svarīgi zināt gan sporta treneriem, gan skolotājiem, logopēdiem, vecākiem, ka fiziskās aktivitātes veicina kognitīvo procesu darbību. Arī mācību stundās skolā un pavadot laiku ģimenē, ir svarīgi bērniem un jauniešiem nodrošināt kustību veicinošu vidi.
Augstu sasniegumu sportists, treneris Staņislavs Olijars pievienojās iepriekšējā lekcijā teiktajam: visa pamats ir vispusīga fiziskā sagatavotība. Daloties savā daudzu gadu sportista un trenera pieredzē, kura tiek pārņemta arī no saviem vecākiem, viņš vairākkārt uzsvēra, ka nav brīnumvingrinājumu, nav ātru sasniegumu, visam jābalstās uz gudru treneru plānotiem sistemātiskiem treniņiem. Mūsdienu bērniem, salīdzinot ar laiku 20, 30 gadus agrāk, kustību aktivitāte samazinājusies pat par 90%. Agrāk spēlētās spēles pagalmā: “Ķerenes”, “Ziloņi”, “Klasītes” un līdzīgas, attīstīja bērnus vispusīgi, par to ne vecākiem, ne treneriem nebija jāsatraucas. Tagad šīs īpašības jāattīsta treniņos, motivējot bērnus kustēties, mācot pārvarēt grūtības, piepūlēties. Galvenā atziņa: treniņos jāiekļauj vingrinājumi vispusīgai fiziskai attīstībai, jāattīsta visas fiziskās īpašības, kas nodrošina sportiskos rezultātus ilgtermiņā, mazina traumu risku, veicina bērna kognitīvo darbību.
Continue reading → 
2019.gada 29.novembrī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā interesenti pulcējās uz semināru “Balsta kustību sistēmas analīze. Vingrinājumi ķermeņa dziļajai muskulatūrai”. Tālākizglītības programma aicināja mācīties trenerus, taču pamatlikumi par stāju jāzina katram cilvēkam, protams, treneriem, fizioterapeitiem, sporta (tai skaitā badmintona un raketlona) speciālistiem, bet vērtīgi to zināt arī vecākiem, skolotājiem, logopēdiem, speciāliem pedagogiem.
Fizioterapeits un vispārējās fiziskās sagatavotības treneris Normunds Vārpa akcentēja muskuļu ietekmi uz balsta un kustību sistēmas izmaiņām dažādās ķermeņa daļās un balsta un kustību sistēmas stāvokļa korekcijas iespējām treniņu procesā. Vērtējot stāju, jāņem vērā būtiskas pazīmes, kas saistītas ne tikai ar mioloģiju un katra cilvēka individuālām īpatnībām, bet arī ar emocijām, pašsajūtu, trenētību. Labi to uzticēt arī sporta ārstam, fizioterapeitam, lai turpmākajā procesā zinātu, kas jāuzlabo vai jākoriģē. Kā uzsvēra speciālists, nepareizu stāju, pat funkcionālu skoliozi, labvēlīgi var ietekmēt ar vingrinājumiem, bet tas jādara regulāri, ne tikai 1 reizi nedēļā, un zinoša speciālista vadībā.
Jebkura emocija, tās izpausme un iekšējo orgānu darbība izraisa ietekmi uz stāju. Piemēram, bērniem, kuriem ir ēšanas un gremošanas sistēmas traucējumi, bieži ir “izgāzts” vēders uz priekšu, jo muskuļi nespēj “ieslēgties” automātiskā režīmā. Tātad, lai uzlabotu stāju, ir cītīgi jāstrādā pie citu faktoru apzināšanas un koriģēšanas. Īpaši svarīgs orgāns cilvēkam ir vairogdziedzeris. Tas jāuzmana, ja treniņu procesā jaunietis nevar pieaudzēt muskuļu masu, kļūst pārlieku tievs vai gluži pretēji – pieaug ķermeņa masa.
Runājot par plakano pēdu un nepareizi veidotām pēdu velvēm, fizioterapeits Normunds Vārpa norādīja, ka problēmas risināšanai neder tikai pēdu ieliktņi. Te vajadzīga muskuļu spēka izturība, nevis tikai sīkās muskulatūras treniņi, piemēram, čiekuru lasīšana ar pēdām. Pēda jātrenē kompleksi, iekļaujot kāju muskuļu trenēšanu: pacelšanos uz pirkstgaliem, izpildot vingrinājumus sēžas muskuļiem, ceļiem. Jāstrādā kompleksi. Ļoti svarīga atziņa un apstiprinājums vēl un vēlreiz par traumām, ka bērniem un jauniešiem pēc kaulu traumām obligāti nepieciešama fizioterapija, lai nedeformētu kaula augšanas zonas un tās neslēgtos pāragri. Šajā darbā lieliski palīdzēs individuāli treniņi pie zinoša fizioterapeita. Bieži dzirdam pieaugušo norādi bērniem: “Sēdi ar taisnu muguru!” Aizrādījums nav īsti korekts. Šādos gadījumos ir jāvērtē stāja - kas pie vainas apaļai, ieliektai, plakanai mugurai, vai nepareizai pozai sēžot. Noteikti būs jāvingrina kāju, muguras, iegurņa muskuļi, jāstiprina vispārējā fiziskā sagatavotība.
Semināra praktiskajā daļā “Vingrinājumi ķermeņa dziļajai muskulatūrai” fizioterapeites Marikas Gladkijas vadībā katrs dalībnieks atkārtoja zināmos vingrinājumus un mācījās tos izpildīt precīzi un pareizi. Tāpat tika dota iespēja vērtēt vienam otra izpildījumu, lai atpazītu neprecizitātes un kļūdas vingrinājumos. Darbojoties uz paklāja, tika izmantotas dažādas bumbas, lentas, gumijas, nūjas, vingrošanas sols. Seminārā “Balsta kustību sistēmas analīze. Vingrinājumi ķermeņa dziļajai muskulatūrai” katrs treneris ieguva gan teorētiskas zināšanas, kuras ļoti saprotami un pārliecinoši prezentēja fizioterapeits Normunds Vārpa, gan praktisku “bagāžu” no Marikas Gladkijas, ko izmantot savā darbā.
Continue reading → 
Continue reading → 
Continue reading → 
Continue reading → 
Continue reading → 
Continue reading →
Continue reading →
Continue reading →