LR1 Ģimenes studija
Logopēde Ilona Tropa, profesore Sarmīte Tūbele, psiholoģe Anda Suharevska
Valmieras sākumskola | Logopēde
Logopēde Ilona Tropa, profesore Sarmīte Tūbele, psiholoģe Anda Suharevska
Valmieras sākumskola | Logopēde
12th Latvian Open Hot Air Balloon Championship | Valmiera CUP 2012
Mani vienmēr ir vilcis uz lidošanu. Lidot pašam, nevis tā vienkārši sēdēt lidmašīnas salonā, lai gan arī tas ir lieliski. Jau bērnībā, kad dzīvojām blakus Valmieras lidlaukam un regulāri kritām uz nerviem pilotiem ar savu dīkšanu palidot. Vēl tagad atceros to kolosālo sajūtu, kad pirmo reizi nokļuvu “kukuruzņika” dārdošajā kabīnē un krītot gaisa bedrēs, beidzot pa īstam … LIDOJU. Iemācīties un lidot pašam tā arī līdz šim nav sanācis. Arī ar izpletni vēl neesmu izlēcis. Tie ir divi no maniem neizdarītiem darbiem – pagaidām neizdarītiem. Nebūt ne visas vēlmes piepildās, kā mēs to klusībā gribētu. Un būtībā jau pat labi, ka nepiepildās – tad ir par ko pasapņot, uz ko tiekties …
Piedāvājums lidot ar gaisa balonu atnāca negaidīti. To man šovasar vienkārši ģimene uzdāvināja dzimšanas dienā. Laikam pārāk bieži biju muldējis par šo lidošanas tēmu. Tā kā jālido vien būtu, ja es pat to negribētu – neesam jau te nekādi “knapsieriņi”. Pasākums notika jūlijā, starptautiskā gaisa balonu festivāla “Valmieras kauss 2012” (12th Latvian Open Hot Air Balloon Championship, Valmiera CUP 2012) laikā. Zinot, ka skeptiski skatos uz dažādiem pop-rakstura pasākumiem, tad dāvinātāji bija parūpējušies par iespēju man lidot nevis tūrisma režīmā, bet reālā gaisa balonu sacensību atmosfērā – lidoju sacensību laikā, kopā ar vienu no spēcīgākajām pilotēm Latvijā Kristīni Vēveri.
Viss notika vienkārši un bez garas runāšanas – piezvanīju, noskaidroju starta laiku, iekāpu džipā un tempā devāmies meklēt piemērotu starta vietu. Viss turpmākais man atgādināja vecos labos laikus, kad regulāri kāpu kalnos – laikus, kad “zāle bija zaļāka un debesis zilākas”. Putekļi, ātrums, – bet ne haoss, psihošana. Katrs zina, ko dara un zina, kā panākt rezultātu. Vienota komanda. Man tas patiešām ļoti patika. Es nepazīstu šos cilvēkus, taču labi zinu šo funktieri … šos skatienus, runas manieri u.t.t. – tas ir stāsts atkal par kalnos kāpšanu.
Startējam pl.19:40, vertikāli, balons strauji uzņem augstumu. Sajūtas atrodoties tur gaisā ir vienreizējas! Tas nebūt nav tā kā lidmašīnas kabīnē, jo tur tomēr atrodies aiz “sienas”, kura norobežo un emocionāli pasargā no ārpasaules. Tu stāvi mazītiņā gaisa balona grozā, kurā knapi var izgrozīties 2 cilvēki, jo nepieciešama vieta arī gāzes baloniem, un viss, kas pasargā no brīva kritiena, ir groza grīda. Vējš, plašums, fantastisks skats visapkārt. To aprakstīt ir pagrūti, tas ir jāizjūt pašam.
Kad ieraugām debesīs gaisa balonu, tad šķiet, ka tas ir tāds visai tūļīgs pasākums. Bet tas nebūt tā NAV. Tur augšā ir lietas, kas notiek pat ļoti ātri. Es nekad nedomāju, ka gaisa balons tomēr spēj būt tik manevrētspējīgs, ka spēj, piemēram, tik ātri mainīt augstumu. Arī to vadīt nebūt nav vienkārši. Pilnīgi noteikti ir vajadzīga liela pieredze, vēss prāts un pārliecība par to, ko dari. Bija jūtams arī tas, ka lidot augstu nebūt nav tas grūtākais. Tas ko redzēju es, liek man apgalvot, ka sarežģīti ir lidot tieši zemu virs sarežģīta reljefa un precīzi tajā piezemēties.
Piezemējāmies uz Pidriķu ceļa jau pustumsā, ap pl.21:00. Nebija vienkārši, jo ceļš pašaurs, blakus celmains purvs, otrpus ceļam mežs. Taču viss notika precīzi. Pēc tam turpat uz ceļa bija gan aizdomīga izskata tutenis manis iesvētīšanai/uzņemšanai gaisa kuģotāju aristokrātijā tā teikt “ar asinīm”, gan vispārējs ieskats gaisa balonu lidojumu vēsturē, šampanietis. Tika izsniegts arī apliecinājums manam lidojumam. Vairākas reizes dabūju arī ar kaut ko pa pakaļu – iespēja atspēlēties nebūs, jo pats neredzēju ar ko un no kura, tāpēc, ka tajā brīdī karājos ar galvu uz leju un lasīju uz balona groza grīdas noliktu karti. Salikām balonu un devāmies atpakaļ uz Valmieru, kur ieradāmies jau tumsā.
Daļa sabiedrības teiks apmēram tā: “Ko viņi tur ākstās, kāda jēga no tās lidināšanās, tikai lieki tēriņi, klapatas, nekāda komforta, labāk būtu darījuši ko citu – lielveikals, TV, internets” … un tamlīdzīgi.
Jums, mīļie, nav taisnība – uz šādiem cilvēkiem balstās pasaule!
Paldies visiem (ģimenei, “Vestabalt” gaisa balona komandai) par šo iespēju! Tas bija LABAIS!
Darba vizīte Igaunijā | Valga un Tartu
Valmieras sākumskola | Logopēde
Gar Miegupītes krastiem
Valmieras sākumskola | Logopēde
Valmieras pilsētas 3.pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis”
Valmieras sākumskola | Logopēde
Eiropas Logopēdijas dienas pasākumi Valmieras reģiona izglītības iestādēs
Valmieras sākumskola | Logopēde
Valmieras pilsētas 3.pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis”
Valmieras sākumskola | Logopēde
Ar katru brīdi bērniem jāiemācās un jāapgūst aizvien vairāk. Kā mācīt un palīdzēt katram no viņiem būt vēl zinošākiem un darbīgākiem? Tas ir katra vecāka un pedagoga uzdevums.
Lielā mērā par gudrību atbild smadzenes. Ir svarīgi zināt, kā bērns uztver informāciju, kā to apstrādā.
Šoreiz par kreiļiem un labročiem.
Pasaulē 90 – 95% cilvēku ir labroči, tas nozīmē, ka viņiem vadošā ir kreisā smadzeņu puslode.
Vai cilvēks ir kreilis vai labrocis, tas cieši saistīts ar galvas smadzeņu puslodēm un to darbību. Interesanti, ka bērnam piedzimstot vēl nav izveidojusies dominējošā puslode. Dažreiz gadās, ka bērna smadzenes ilgu laiku nevar “izvēlēties” vadošo roku, ilgu laiku nevar noteikt, kura no smadzeņu puslodēm kļūs dominējošā. Šajā gadījumā bērnam var tikt aizkavēta psihomotorā attīstība un valoda. Starp citu, valodas attīstības aizkavēšanās kreiļiem novērojama daudz biežāk nekā labročiem. Tas notiek arī tad, ja bērns ļoti agri “paziņo”, ka ir kreilis. Bet ja bērns nevar “izlemt” par vadošo roku, logopēdiskas problēmas var būt nopietnākas. Šādos gadījumos ieteicams konsultēties arī ar bērnu neirologu.
Ļoti reti sastopami bērni, kuriem vienlīdz vadošas ir abas rokas. Tie ir ambidekstri. Ambidekstriem zināmā mērā dzīve varētu šķist vienkāršāka: var rakstīt ar abām rokām pārmaiņus, nēsāt somu uz jebkura pleca un viegli veikt manikīru. Bet ne vienmēr šie cilvēki patiešām ir laimīgi. Viņiem ir grūtāk “sagremot” saņemto informāciju, grūtāk iekļauties darbā. Tas ir saistīts ar faktu, ka nav skaidri definēta dominējošā smadzeņu puslode.
Par ko atbild labā un kreisā smadzeņu puslode?
Kreisā puslode:
Labā puslode:
Tas, ka bērns raksta ar kreiso roku, vēl nenozīmē, ka viņš patiešām ir kreilis. Lai noteiktu dominējošo smadzeņu puslodi, svarīgi konstatēt arī vadošo kāju, aci, ausi:
Šie nav vienīgie testa vingrinājumi. Reizēm jāizpilda daudz vairāk, lai izdarītu patiesus secinājumus. Jautājiet audzinātājām, viņas ir zinošas un pastāstīs daudz vairāk!
Nekādā gadījumā nedrīkst kreili pēkšņi sākt “pārtaisīt” par labroci. Patiesībā bērns, kuram dominējošā ir labā puslode, nekad nekļūs par labroci. Smagākos gadījumos var veidoties stostīšanās, šķielēšana vai pat slapināšana gultā.
Pareiza pieeja bērnam un uzmanīga attieksme ne tikai spēj kompensēt īpatnības, bet arī atklāt visu radošo potenciālu, kas piemīt kreiļiem.
Der atcerēties dažus ieteikumus:
Atgādināt savam bērnam, ka kreiļi ir talantīgi un lieliski cilvēki. Starp viņiem: Mocarts, Puškins, Napoleons, Jūlijs Cēzars, Pablo Pikaso, Einšteins, Čārlijs Čaplins.
ASV 2006.gadā publicēja pētījumu, kas parādīja, ka vīrieši – kreiļi ar vidējo izglītību pelna 15% vairāk nekā viņu kolēģi labroči. Augstskolu absolventi – kreiļi nopelna 13% – 21% vairāk nekā viņu studiju biedri – labroči. Kāds tieši ir iemesls, ka tā notiek, ekspertiem vēl jānoskaidro. Jebkurā gadījumā, kreilība nav trūkums vai nepilnība. Bet labročiem vajadzētu izturēties ar lielāku cieņu pret kreiļiem, jo dzīve ir ērtāka un piemērotāka labročiem. Neaizmirstiet par to!
Valmieras sākumskola | Logopēde