Vecumā no 3 – 7 gadiem saglabājas vecā patiesība “veikls bērns – gudrs bērns”. Šajā vecumā jūs, vecāki, esat savu bērnu eņģeļi. Jūs bērniem dodat saknes – iedzimtību un līdzību sev un spārnojat viņus – ļaujat augt un attīstīties bērņukam, ar cik nu vien lielu mīlestību iespējams. Pasaulē vēl nav izgudrota neviena metodika un paņēmieni, ar kuriem būtu pa spēkam pārmācīt to, kas ielikts ģimenē. Tā ir liela balva, kas dota katrai ģimenei – veidot un mīlēt savu bērnu, lai viņš izaug par krietnu cilvēku: darbīgu, veselīgu, ar labu humora izjūtu un asu prātu.

Ārsti atzīmē, ka pēdējos 25 – 30 gados visā pasaulē strauji pieaug slimojošu bērnu skaits. Ārstus un pedagogus uztrauc ne tikai somatiskā veselība, bet arī psiho – emocionālās veselības stāvokļa pasliktināšanās. Tas nozīmē: ja bērns neslimo, viņam nav iesnu un klepus, tad mēs vēl nevaram teikt, ka bērns ir vesels. Jāraugās, vai bērns ir vesels arī emocionāli: darbīgs, pozitīvs, zinātkārs, kustīgs.

Publicētajos datos par pirmsskolas vecuma bērniem, var iepazīties ar ne visai iepriecinošiem faktiem: 5 – 25% bērnu piemīt uzmanības deficīta sindroms un hiperaktivitāte, 20% – runas un valodas attīstības kavēšanās, 8% klīniski kustību koordinācijas traucējumi, 20 – 40% lasīšanas un rakstīšanas apgūšanas traucējumi. Visas slimības nāk no nerviem – tā uzskatīja jau agrīnie filosofi. Mūsdienu pētījumi rāda, ka 70% no slimībām ir psihosomatisks raksturs, tas ir, slimība ir kā organisma reakcija uz psiho – emocionālām problēmām: iesnas ir nevis tāpēc, ka mazulim nosalušas kājas, bet iespējams tāpēc, ka tētis vai mamma ir par kaut ko ļoti satraukušies. Bērna veselība ir pamats visai viņa dzīvei.

Sākot no 3 gadu vecuma, aktīvi notiek bērna mācīšana. Tas jādara spēlējoties. Pat 6 gadu vecumā nervu procesu pamatīpašības: kustīgums un nosvērtība, joprojām nav stabilas, tās tikai veidojas, mācās kļūt stipras. Tāpēc pirmsskolas audzināšana un mācīšana ar “skolas” metodēm, kas balstās uz uzmanības koncentrēšanu un atmiņu, bieži noved bērnu līdz ātram pārgurumam, nervu sistēmas atslābumam. Spēlējoties bērni nesēž ilgi nekustīgi, neklusē, bet aktīvi kustas, sarunājas, darbojas, izrāda emocijas, interesi, tādā veidā vienkārši un bez liekas piepūles apgūst jaunas prasmes un pieredzi, kas ir tik svarīga bērna attīstībai.

3 – 6 gadi ir vecums, kad aktuāla ir uzvedība, disciplīna, sodi. Visi zinām, ka ar sitieniem varēja izlabot tikai TV padomju laikā, uz bērniem šādu paņēmienu nedrīkst attiecināt, tas ilgtermiņā dod vien negatīvas sekas, kā bumba ar laika degli. Bieži vien nākas dzirdēt bērniem adresētus paziņojumus: ja nenāksi, tante tevi paņems; ja tūlīt negulēsi, vilks tevi apēdīs; nelien, noslīksi! Bērnu iebiedēšana būtu jāaizliedz ar likumu. Tas bremzē attīstību, nokauj domas lidojumu, kropļo personību. Atkal viena bumba ar laika degli. Jāatceras, ka bērns spēj iemācīties kontrolēt savu uzvedību tikai pēc 4 gadu vecuma. Jautāt “kāpēc tu tā darīji” pirms šī vecuma nebūtu lietderīgi.

Ja runājam par nepaklausību, der izvērtēt, kurā kategorijā bērns ierindojies, kas ir cēlonis nekorektai uzvedībai. Lūk, daži iemesli:

• slimības izraisīts fiziskais stāvoklis;
• izsalkums vai nogurums;
• spēcīgs uzbudinājums: nepatīkams incidents, bailes, patīkams pasākums;
• fiziskās aktivitātes trūkums kā rezultātā sakrājusies neizmantota enerģija;
• nevajadzīga pieaugušo iejaukšanās bērna nodarbē;
• vēlme pieturēties pie sava viedokļa – spītība;
• vēlme piesaistīt uzmanību;
• ātri sakaitināmu pedagogu, vecāku, vienaudžu atdarināšana;
• bezrobežu audzināšana – lutināšana.

Tikai likvidējot cēloņus var panākt rezultātu – saprātīgu uzvedību, kas bērnam ir sabiedrotā un aizved viņu darbīgā, interesantā pasaulē.

Vēl svarīgas par akadēmiskām zināšanām: lasa vai nelasa, pazīst ciparus vai nē, prot rīkoties ar datoru vai nē, ir bērna emociju attīstības kvalitāte, kustību precizitāte un nervu sistēmas briedums. Tikai pēc tam varam sākt domāt par burtiem un cipariem.

Izvērtēšanai uzdevumi, ko var paveikt labs un prātīgs 4-gadnieks:

• ar aizvērtām acīm ar labās rokas rādītājpirkstu pieskarties degungalam, tad kreisās auss ļipiņai. To pašu ar otras rokas pirkstiņu;
• izstiepjot rokas uz priekšu, ar rādītājpirkstiem zīmēt gaisā vienāda izmēra apļus 10 sekundes;
• sveicienam pastiepj pretī pareizo roku: labo ar labo, kreiso ar kreiso;
• noliekot pēdiņas uz grīdas tā, ka kreisās kājas purngals ir pie labās kājas papēža, ar aizvērtām acīm spēj nostāvēt 15 sekundes;
• bez mazākām problēmām un piepūles salasa un saliek kastītē 20 monētas vai podziņas 15 – 20 sekunžu laikā.

5-gadnieks:

• ar aizvērtām acīm nostāv uz pirkstgaliem 10 sekundes;
• saveļ no papīra nelielas, apaļas bumbiņas;
• 5 metrus lec uz vienas kājas, saglabājot taisnu līniju. Nobīde no taisnā ceļa var būt 50 cm;
• uz tukšas diegu spolītes uztin 2 metrus garu diegu 15 – 20 sekundēs.

6-gadnieks:

• trāpa 25X25 cm mērķī ar nelielu bumbiņu no 1,5 m attāluma;
• patstāvīgi izvieto rokā kārtis vēdekļveida satvērienā;
• 10 sekundes nostāv uz vienas kājas, otra kāja saliekta 900 leņķī un pēda atbalstās pret otras kājas ceļgala locītavu.

7-gadnieks:

• saglabā līdzsvaru 10 sekundes, tupot uz pirkstgaliem ar izstieptām uz priekšu rokām un aizvērtām acīm;
• lec uz vienas kājas 5 metrus, bīdot sērkociņu kārbiņas izmēra kastīti un nenovirzās no mērķa vairāk par 50 cm.

Pamēģiniet un darbojieties kopā!

Valmieras sākumskola | Logopēde