Ilona Tropa, Author at Ilona TROPA

Logopēdu MA seminārs 27-12-2012

Valmieras pilsētas un starpnovadu Logopēdu metodiskās apvienības rīkotie un citi logopēdijas pasākumi 2012-2013 mācību gadā

Logopēdi 2012.gada noslēdzošā seminārā Valmieras pilsētas 3.pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis”

Valmieras pilsētas un apkārtējo novadu logopēdi 2012.gadā strādājuši mērķtiecīgi: veidota un jau tiek izmantota darbā logopēda dokumentu dienasgrāmata, metodiskais darbs prezentēts Rīgā kolēģiem no visas Latvijas un Izglītības un zinātnes ministrijā, labā līmenī tiek uzturēta mājas lapa logopeds.org, kā arī turpinās profesionāla sadarbība ar logopēdiem Madonā, Siguldā, Gulbenē, Cēsīs, Priekuļos, Rīgā, Valkā, Vecpiebalgā, Strenčos, Limbažos, Liepājā, Līvānos un citos novados.

Gada nogalē logopēdiem bija vairāki nozīmīgi pasākumi. Rudens brīvdienās logopēdi tikās tālākizglītības kursos Valmieras Pārgaujas sākumskolā. Kopā ar direktoru Viktoru Litaunieku tika izveidota un Izglītības un zinātnes ministrijā apstiprināta logopēdu tālākizglītības programma. Tajā iekļauti aktuāli temati: lasītmācīšana un bērna gatavība mācīties lasīt (lektore Ilze Vītola), bērna vispusīga attīstīšana un dažādi korekcijas paņēmieni un uzdevumi logopēdijas nodarbībās (lektore Ilona Tropa) un filcēšanas meistardarbnīca (vadītāja Iveta Prikaša), kurā praktiskas iemaņas logopēdes guva dažādos filcēšanas veidos, lai tos izmantotu bērnu sīkās pirkstu muskulatūras attīstīšanai.

Lai valodas un runas korekcijas procesu plānotu veiksmīgi, logopēdam jāpārzina bērna fiziskā, emocionālā attīstība, kā arī jāņem vērā psiholoģiski faktori. Logopēdam jābūt plašām zināšanām par bērnu. Lektore Iveta Berķe detalizēti skaidroja, atsauca atmiņā un iepazīstināja ar jauno par bērnu attīstību no psihodinamiskā viedokļa no dzimšanas brīža līdz pusaudža vecumam. Secinājums viens: lai cik erudīti un darboties varoši būtu logopēdi, psihologi pierādījuši, ka vislielākā ietekme uz bērnu un viņa dzīves veidošanu ir vecākiem. Protams, lielu ieguldījumu bērna attīstībā dod arī vide un sadarbība.

Decembra seminārā radās jauns, noderīgs darba materiāls logopēdijas nodarbībām „Pīrāgi”. Tajā apkopotas darba lapas pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem, kas korekcijas procesu padarīs efektīvāku un bērniem interesantāku. Krājumā ietverti dažādi uzdevumi, piemēram, teksti lasīšanai ar paaugstinātu grūtības pakāpi, krustvārdu mīklas, noslēpumaini un minami uzdevumi, lasīšanas vingrinājumi, dziesmas, sižeta attēli stāstījumam. Visu janvāri vēl turpināsies materiālu gatavošana un sistematizēšana.

Paldies logopēdēm par ieguldīto darbu visa gada garumā un skolu vadītājiem par atbalstu formālās un neformālās izglītības iegūšanai. 2013.gadā iesākto turpināsim 🙂.

Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Ieguldījums bērnu runas un valodas attīstībā Ziemassvētku laikā

Pienācis Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Četras nedēļas ir pietiekoši ilgs laiks, lai paspētu ne tikai sagaidīt Ziemassvētkus, bet dot vērtīgu ieguldījumu bērna runas un valodas attīstībā.

Aizdedzinām pirmo adventes svecīti. Divgadīgs bērniņš apgūs jaunus vārdus caur sajūtām, ko pats izbaudīs: gaišs, tumšs, spoža, silta, karsta. Trenējam elpošanu, mācām bērnam pūst. Pūt lēni svecīti, lai nenodziest! Nopūt svecīti, jo iesim ārā, svecīte nedrīkst palikt degot! Liekas, tas ir tik vienkārši, bet arī vienkāršas lietas bērnam ir jāmāca un vairāki desmiti reižu jāatkārto.

Gatavojam adventes vainadziņu kopā ar bērnu. Nekas, ka veikalā vai tirgū nopirktais būtu greznāks, toties kopā veidotais ir mīļāks un dod treniņu izdomai, iztēlei, pirkstiem, sajūtām. Pietiek, ja ap metāla stīpiņu stingri apliekam saburzītu papīru: avīzi, kreppapīru un aptinam ar greznāku un piemērotas krāsas materiālu: lentīti, audumu, un dekorējam, pielīmējot zvaigznītes, bumbiņas, pārsliņas. Vidū liekam sveci. Darba procesā ļaujam bērnam visu saskaitīt, pataustīt, pasmaržot, nosaukt krāsas. Tā vairosim bērna sajūtas un vārdu krājumu.

Ir laiks arī uzcept pīrādziņus: brūnus, spīdīgus, nosmērētus ar oliņu, kuru sakūluši veikli maza bērna pirkstiņi. Darbošanās ar mīklu, veidojot pīrādziņus, ir laba terapija, lai bērns gūtu maksimālu baudījumu no procesa. Skaitām līdzi sen zināmu dzejolīti: Pīrāgam, nabagam, Abi gali apdeguši!

Pēc četrām adventēm klāt lielais notikums. Vienojieties jau laikus, kā visi kopā mājās atnesīsiet eglīti. Smarža, krāsa un asums jāizbauda, cik tik lien, lai bērns atceras un sajūt, kāda ir eglīte un vēlāk saviem bērniem var pastāstīt, ka eglīte ir ne tikai zaļa, bet arī smaržīga, asa, durstīga, smaga, slapja, liela, gara, skaista, jauka.

Dāvanas gatavo ne tikai Ziemassvētku vecītis ar palīgiem rūķiem, bet arī visi ģimenes locekļi: mamma, tētis, bērni, omīte, vectētiņš. Parādiet bērnam, kā ada zeķes! Varbūt zeķēm noderēs mazuļa sapītas pīnītes, ko glīti apsiet apkārt. Pašu zīmēti un 5 – 6gadīgu bērnu rakstīti apsveikumi vecvecākiem – kas var būt labāks par šo! Visiem būs prieks par paveikto un bērnam veicinātas skaņošanas un rakstīšanas iemaņas, bez kurām skolā neiztikt.

Dzejoļi, dzejoļi, dzejoļi! Runāt precīzi, ritmiski, ar izteiksmi – tas attīsta valodas un ritma izjūtu. Garos dzejoļus var sadalīt pa gabaliņiem, pa fragmentiem, pa pantiņiem un dot iespēju runāt visai ģimenei – būs Ziemassvētku uzvedums.

Pagaršot deviņus ēdienus ir vērtīgs vingrinājums garšas sajūtām. Nevajag daudz, pietiek pa kripatiņai, galvenais, lai garšas atšķiras: skāba, sāļa, rūgta, salda. Zirņi, pupas, piparkūkas, gaļiņa…

Kad durvis ver Ziemassvētku vecītis un lasa bērna rakstītās vēstules, tad sajūsma pārņem ne tikai bērnus, kuri vairs pat īsti netic vecīša esamībai, bet arī pieaugušos. Mēs atgriežamies bērnībā un kopā ar saviem bērniem atkal no jauna izdzīvojam patīkamas, mīļas atmiņas, jūtamies kā bērni un mācām bērniem būt patiesiem, stipriem, ticēt labajam.

Ziemassvētkos nevajag lielu dāvanu maisu, dārgas rotaļlietas un izsmalcinātus dzērienus. Ziemassvētkos nepieciešama mīlestība, sirsnība, patiess acu skats un labi vārdi, ko pateikt visiem, kas mums apkārt.

Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Valmieras reģiona metodisko apvienību vadītāji Igaunijā

Valmieras pilsētas un starpnovadu metodisko apvienību vadītāji Igaunijā

🇪🇪 Igaunija | Rapla Vesiroosi Gümnaasium | Viimsi Gümnaasium

Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Vecpiebalgas logopēdi Valmierā

Logopēdi un izglītības darbinieki no Vecpiebalgas reģiona ciemos Valmierā

Valmieras pilsētas 3.pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis”

Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Logopēdu MA seminārs 29-10-2012

Valmieras pilsētas un starpnovadu Logopēdu metodiskās apvienības rīkotie un citi logopēdijas pasākumi 2012-2013 mācību gadā

Logopēdi pulcējās seminārā “Mācību metodes un paņēmieni valodas un runas traucējumu korekcijai bērniem” Valmieras Pārgaujas sākumskolā

Oktobra nogalē Valmieras Pārgaujas sākumskolā profesionālās pilnveides kursos tikās logopēdi. Kā nosaka mūsu valsts Ministru kabineta noteikumi, katram pedagogam 3 gadu laikā jāpapildina savas zināšanas 36 stundu apjomā. Programma logopēdu tālākizglītībai nav iekļauta Eiropas finansētajā atbalstā, tāpēc sadarbībā ar Pārgaujas sākumskolas direktoru Viktoru Litaunieku veidojām kursu programmu, ieguvām apstiprinājumu Izglītības un zinātnes ministrijā un atļauju Valmieras pilsētas domē rīkot kursus logopēdiem: tuvāk katra dzīves un darbavietai, taupot pavadīto laiku ceļā un naktsmājām. Kursu tēmas tika izvēlētas ņemot vērā aktualitāti logopēdijā un balstītas uz pieredzi un praktisku darbošanos. Katram logopēdam iegūtā specialitāte jau paredz to, ka viņam ir plašas teorētiskas zināšanas, tāpēc ikdienā visbiežāk jāmeklē tieši praktiskais padoms, kā to vai citu traucējumu labāk un ātrāk koriģēt.

Logopēde Ilze Vītola dalījās pieredzē par bērnu sagatavošanu pirms lasītmācīšanas. Lasīšana sākas ar skaņu saklausīšanu, to atpazīšanu, un tikai pēc nopietna sagatavošanās posma nāk burtu mācīšanās, zilbju, īsu vārdiņu lasīšana un aktīva grāmatu iepazīšana. Vecāki var priecāties, ja bērnam lasīšana norit labi, bez lielas piepūles un ar patiku. Taču pat līdz 30% bērnu pirmsskolā un sākumskolā lasītmācīšanās sagādā grūtības un jāmeklē logopēda palīdzība. Ir labi, ja palīdzību var saņemt laikus, tad korekcijas process ātrāk nes rezultātu. Ja lasīšanas grūtības pamana tikai sākumskolas 3., 4.klasē, tad varam runāt tikai par dažādām kompensējošām stratēģijām, jo no pašiem pamatiem vairs lasīšanas procesu sākt nav iespējams. Svarīgi, lai vecāki un pedagogi bērna valodas traucējumus pamanītu laikus un nodrošinātu tūlītēju kvalitatīvu logopēda palīdzību.

Par īstu meistardarbnīcu pārtapa klases telpa, kurā skolotāja Iveta Prikaša vadīja filcēšanas nodarbības. Iveta strādā ar bērniem, kuriem ir valodas un runas traucējumi un ikdienā darbojas ar mazajiem pirkstiņiem tik vērtīgo amatu – filcēšanu. Profesionāļi saka: „Kas ielikts bērna pirkstos, tas ielikts arī valodā.” Tātad, attīstot pirkstu sīko motoriku, attīstām arī bērnu valodu un runu. Logopēdiem bija iespēja praktiski pamēģināt un apgūt gan „sauso”, gan „slapjo” filcēšanas tehnikas veidu. Prieks ar katru mirkli vairojās par meistarīgi veidotajiem darbiem. Pēc nodarbībām Iveta atzina: „Priecājos par paveikto. Zinu, ka logopēdes filcēšanu izmantos darbā ar bērniem.”

Logopēde Ilona Tropa, stāstot par vispusīgu bērnu attīstību arī logopēdijas nodarbībās, deva ieskatu 13 jomās, kurām vajadzētu pievērst uzmanību plānojot un vadot nodarbības. Tik vispusīgs ir bērns! Nav gatava metožu komplekta, kurš būtu visvērtīgākais un nodrošinātu tūlītējus panākumus, tāpēc svarīgi bērnu redzēt kā vienotu veselumu. Valodas attīstība notiek saistībā ar vispārējo attīstību. Valodu nevaram izdalīt kā kaut ko atsevišķu, tāpēc svarīgi darbināt gan muskuļus, gan prātu, nodarboties ar ritma vingrinājumiem un zīmēšanu, saklausīt skaņas un būt uzmanīgam, darbīgam un pozitīvam. Tikai kompleksa pieeja korekcijas procesā dod vislabāko rezultātu.

Pēc lekcijām un praktiskās darbošanās svinīgajā brīdī direktors Viktors Litaunieks apsveica katru logopēdi, pasniedzot apliecību un veltot uzmundrinājuma vārdus. Iesākto darbu turpināsim, veidosim jaunas kursu programmas, lai logopēdi var izglītoties, kā arī sadarbosimies ar atbildīgajām institūcijām, lai logopēdu tālākizglītībai būtu Eiropas finansiālais atbalsts.

Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Kā iemācīt un pēc tam arī motivēt bērnu lasīt?

LR1 Ģimenes studija

Logopēdes Ilona Tropa un Zeltīte Šneidere

Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Logopēdu MA seminārs 26-09-2012

Valmieras pilsētas un starpnovadu logopēdu metodiskās apvienības rīkotie un citi logopēdijas pasākumi 2012-2013 mācību gadā

Logopēdi pulcējās seminārā Beverīnas novada Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolā

Kā katru septembri, arī šogad Valmieras un starpnovadu logopēdu metodiskā apvienība rīkoja izbraukuma semināru logopēdiem. Viesojāmies Beverīnas novada Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolā, lai iepazītos ar skolas piedāvātajām iespējām bērniem un pedagogiem, apgūtu noderīgus vingrinājumus roku smalkmotorikai, izvērtētu jaunās logopēdu dokumentācijas plusus un mīnusus, kas iegūti mācību gada pirmā mēneša laikā, dalītos pieredzē ar mācību materiāliem un pievienotu interneta klāstā jaunas darbam noderīgas vietnes.

Skolas prezentācijā direktore Iveta Rambola iepazīstināja ar vairāk nekā 100 bērnu un 15 skolotāju kolektīva ikdienu, tapušajiem projektiem, piedāvāto atbalstu ģimenēm, daudzveidīgajiem interešu izglītības pulciņiem un atbildēja uz logopēdu jautājumiem. Kauguru pamatskolā realizē 4 izglītības programmas. Jaunākā no tām – pamatskolas matemātikas un dabaszinību programma. Kā jau ierasts, skolā ne tikai māca bērnus, bet arī audzina, attīsta, iedrošina. Tiek piedāvātas brīvpusdienas sākumskolā, ceļa izdevumu atmaksa un iespēja dzīvot internātā. Skolas muzejā apkopota informācija par izglītību vairāku gadsimtu garumā. Dažas logopēdes ieraudzīja arī savus bērnības foto. Dabaszinību kabinetā skolotāja Elita Drevinska rādīja spēles un aicināja izmēģināt dažādus uzdevumus uz interaktīvās tāfeles. Tā kā Eiropas atbalstītā dabaszinību projekta materiāli pieejami katrā skolā, tos ir iespēja izmantot arī logopēdijas nodarbībās: paplašinot vārdu krājumu, mācoties veidot stāstījumu, nostiprinot rakstīšanas iemaņas, uzmanību, atmiņu. Mūzikas kabinetā pie skolotājas Vinetas Novikas klausījāmies priekšnesumu, kuru jaunais ansambļa sastāvs paguvis sagatavot 2 nedēļās, skanēja ļoti labi. Ansamblī dzied arī skolēns, kuram tikai 4.klases rudenī izdevās labi izrunāt balsīgās skaņas, bet pavasarī ieskanējās skaņa R. Viņš izcili dzied, labi dejo, runā dzeju publikas priekšā. Prieks, ka skolotāji pamana bērnu dotības arī tad, ja tās slēpjas aiz neizrunātām skaņām, klusas balss, palaidnībām vai lielas kautrēšanās. 3.klase un skolotāja Inga Miruškina spēlē teātri. Jaunas izrādes dažreiz top neticami ātri – nedēļas laikā. Ludziņas iestudē, izmantojot katru brīdi – starpbrīžus, pēcpusdienas, rītus pirms stundām. Katram bērnam ir sava loma izrādē, un tās pietiek visiem: gan bērniem ar aktieru dotībām, gan klusētājiem, kuri par aktieriem top lēni un nesteidzīgi. Skolotājas Jutas Šmites meistardarbnīcā gatavojām ziedu kolekciju. Pirkstu vingrinājumi ir viens no darba veidiem logopēdijas nodarbībās, jo kvalitatīva pirkstu muskulatūras darbība tik ļoti palīdz veidoties pareizai un veiklai valodai! Šoreiz praktiskos vingrinājumos tapa locīti, griezti, tīti ziedi no dažāda veida papīra un dabas materiāliem. Katra logopēde saņēma darbu tehnisko zīmējumu, ko varēs izmantot nodarbībās ar bērniem: rudens roze, pildītais zvaniņš, astere, dālija un vēl citi paraugi iegūluši metodiku klāstā.

Jau otro gadu skolā ir logopēdijas kabinets, iekārtots blakus ēkā, nost no burzmas un ikdienas skaļuma. Ērts, silts, pietiekoši liels un gaišs ar soliem rakstīšanai un paklāju valodas un kustību spēlēm. Kabineta pilnveidošanā vēl jāieliek liels darbs un līdzekļi, bet iespējas rodas ik brīdi. Galvenais – bērniem šeit patīk darboties! Logopēde Ilona Tropa iepazīstināja kolēģes ar darba burtnīcām un grāmatām, kuras gadu gaitā tiek mērķtiecīgi izvēlētas un ir vērtīgi materiāli logopēdijā. Katra semināra dalībniece saņēma e-pastā interneta resursu sarakstu, kuros smelties idejas nodarbībām.

Neatsverams ir nelielo skolu devums – katram bērnam veltīt tik daudz uzmanības un atbalsta, cik nepieciešams. Skolotāji zina katra bērna specifiskās vajadzības, nepieciešamo palīdzību. Ja tie ir izrunas traucējumi, tad atgādinājumi par pareizu izrunu gan matemātikā, gan sociālās zinībās un citos mācību priekšmetos nodrošina ātrāku rezultātu, bet sporta stundās skolotāja Mārīte Bisniece pievērš pastiprinātu uzmanību stājai un motorikas attīstībai, lai valodas traucējumu korekcija sekmētos vēl kvalitatīvāk. Bērniem pilnveidot lasīšanas iemaņas palīdz arī bibliotekāre Daiga Miglava. Kauguros tiek attīstīti lielie talanti, kurus var pamanīt uzreiz, un darbs ielikts, lai arī mazie talanti kļūtu lieli. Panākumi ir!

Tiekoties augusta seminārā, Valmieras un starpnovadu izglītības iestāžu logopēdi apstiprināja logopēdijas kabineta aprīkojuma sarakstu. Ministru kabinetā sen apstiprinātais saraksts ir novecojis un nav atjaunots. Dažādās situācijas izglītības iestādēs pieļauj ļoti atšķirīgu interpretāciju par logopēda kabineta iekārtojumu un aprīkojumu. Darba procesā diskutējām, apkopojām datus un sarakstā iekļāvām tās pozīcijas, kas nodrošina daudzmaz līdzīgus apstākļus bērniem saņemt logopēda palīdzību un logopēdam veidot kvalitatīvu korekcijas procesu. Saraksts e-pastā izsūtīts izglītības iestādēm un novadu pašvaldībām. Esam saņēmuši atzinīgu novērtējumu un aicinājumu dalīties pieredzē Latvijas logopēdu asociācijā. Sadarbībā ar kolēģiem Rīgā, Liepājā, Siguldā, Mārupē, Līvānos turpinās iesāktais darbs pie vienotas logopēdijas dokumentācijas izstrādāšanas, bet oktobrī logopēdi tiksies Pārgaujas sākumskolā tālākizglītības kursos.