Logopēdu metodiskās apvienības vadītāja: logopēde Ilona Tropa
Valmieras sākumskola | Logopēde
Logopēdu metodiskās apvienības vadītāja: logopēde Ilona Tropa
Valmieras sākumskola | Logopēde
Logopēdu metodiskās apvienības vadītāja: logopēde Ilona Tropa
Valmieras sākumskola | Logopēde
Logopēdu metodiskās apvienības vadītāja: logopēde Ilona Tropa
Valmieras sākumskola | Logopēde
Logopēdu metodiskās apvienības vadītāja: logopēde Ilona Tropa
Valmieras sākumskola | Logopēde
Logopēdu metodiskās apvienības vadītāja: logopēde Ilona Tropa
Valmieras sākumskola | Logopēde
Bērnu un jauniešu vispusīgā fiziskā sagatavotība | Seminārs | Latvijas Treneru tālākizglītības centrs
2019.gada 26.septembrī Latvijas Treneru tālākizglītības centrs pulcēja trenerus uz lekcijām tālākizglītības programmā “Bērnu un jauniešu vispusīgā fiziskā sagatavotība”.
Par fizisko īpašību attīstīšanu un to nozīmi bērna veselības kvalitātē dalījās Latvijas universitātes pētniece, doktorante Zane Šmite. Īpaša vērība tika pievērsta izturības un spēka slodžu nozīmei. Protams, bērni nav pieaugušie miniatūras formā, tāpēc pieaugušo treniņu metodika, vingrinājumi un sadarbība, strādājot ar bērniem, nederēs. Treneriem jābūt zinošiem, lai sabalansētu treniņus gan intensīvas augšanas periodā, gan pubertātes laikā. Svarīgi noteikt aptuveno straujās augšanas laiku, lai bērnu un jauniešu vispusīgo fizisko sagatavotību realizētu pēc pamatota plāna un slodzes apjoma, slodzi nepārdozējot. Svarīgs moments: neuzsākt pārlieku agru specializēšanos kādā sporta veidā. Jādod iespēja bērniem attīstīties vispusīgi, apgūt pēc iespējas daudz motoro kustību, izpildot tās labā un pareizā kvalitātē. Tātad, ja vecāki izvēlējušies, ka bērns trenēsies badmintonā, basketbolā, futbolā vai citā sporta veidā jau 5 gadu vecumā, tad treniņiem jābūt plānotiem tā, lai slodze nodrošinātu bērnu un jauniešu vispusīgu fizisko sagatavotību, apgūstot pēc iespējas daudz un dažādas kustību iemaņas labā kvalitātē. Tāpat svarīgi zināt gan sporta treneriem, gan skolotājiem, logopēdiem, vecākiem, ka fiziskās aktivitātes veicina kognitīvo procesu darbību. Arī mācību stundās skolā un pavadot laiku ģimenē, ir svarīgi bērniem un jauniešiem nodrošināt kustību veicinošu vidi.
Augstu sasniegumu sportists, treneris Staņislavs Olijars pievienojās iepriekšējā lekcijā teiktajam: visa pamats ir vispusīga fiziskā sagatavotība. Daloties savā daudzu gadu sportista un trenera pieredzē, kura tiek pārņemta arī no saviem vecākiem, viņš vairākkārt uzsvēra, ka nav brīnumvingrinājumu, nav ātru sasniegumu, visam jābalstās uz gudru treneru plānotiem sistemātiskiem treniņiem. Mūsdienu bērniem, salīdzinot ar laiku 20, 30 gadus agrāk, kustību aktivitāte samazinājusies pat par 90%. Agrāk spēlētās spēles pagalmā: “Ķerenes”, “Ziloņi”, “Klasītes” un līdzīgas, attīstīja bērnus vispusīgi, par to ne vecākiem, ne treneriem nebija jāsatraucas. Tagad šīs īpašības jāattīsta treniņos, motivējot bērnus kustēties, mācot pārvarēt grūtības, piepūlēties. Galvenā atziņa: treniņos jāiekļauj vingrinājumi vispusīgai fiziskai attīstībai, jāattīsta visas fiziskās īpašības, kas nodrošina sportiskos rezultātus ilgtermiņā, mazina traumu risku, veicina bērna kognitīvo darbību.
BJK “Gauja” | Badmintona trenere
Balsta kustību sistēmas analīze | Seminārs 29-11-2019 | Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
2019.gada 29.novembrī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā interesenti pulcējās uz semināru “Balsta kustību sistēmas analīze. Vingrinājumi ķermeņa dziļajai muskulatūrai”. Tālākizglītības programma aicināja mācīties trenerus, taču pamatlikumi par stāju jāzina katram cilvēkam, protams, treneriem, fizioterapeitiem, sporta (tai skaitā badmintona un raketlona) speciālistiem, bet vērtīgi to zināt arī vecākiem, skolotājiem, logopēdiem, speciāliem pedagogiem.
Fizioterapeits un vispārējās fiziskās sagatavotības treneris Normunds Vārpa akcentēja muskuļu ietekmi uz balsta un kustību sistēmas izmaiņām dažādās ķermeņa daļās un balsta un kustību sistēmas stāvokļa korekcijas iespējām treniņu procesā. Vērtējot stāju, jāņem vērā būtiskas pazīmes, kas saistītas ne tikai ar mioloģiju un katra cilvēka individuālām īpatnībām, bet arī ar emocijām, pašsajūtu, trenētību. Labi to uzticēt arī sporta ārstam, fizioterapeitam, lai turpmākajā procesā zinātu, kas jāuzlabo vai jākoriģē. Kā uzsvēra speciālists, nepareizu stāju, pat funkcionālu skoliozi, labvēlīgi var ietekmēt ar vingrinājumiem, bet tas jādara regulāri, ne tikai 1 reizi nedēļā, un zinoša speciālista vadībā.
Jebkura emocija, tās izpausme un iekšējo orgānu darbība izraisa ietekmi uz stāju. Piemēram, bērniem, kuriem ir ēšanas un gremošanas sistēmas traucējumi, bieži ir “izgāzts” vēders uz priekšu, jo muskuļi nespēj “ieslēgties” automātiskā režīmā. Tātad, lai uzlabotu stāju, ir cītīgi jāstrādā pie citu faktoru apzināšanas un koriģēšanas. Īpaši svarīgs orgāns cilvēkam ir vairogdziedzeris. Tas jāuzmana, ja treniņu procesā jaunietis nevar pieaudzēt muskuļu masu, kļūst pārlieku tievs vai gluži pretēji – pieaug ķermeņa masa.
Runājot par plakano pēdu un nepareizi veidotām pēdu velvēm, fizioterapeits Normunds Vārpa norādīja, ka problēmas risināšanai neder tikai pēdu ieliktņi. Te vajadzīga muskuļu spēka izturība, nevis tikai sīkās muskulatūras treniņi, piemēram, čiekuru lasīšana ar pēdām. Pēda jātrenē kompleksi, iekļaujot kāju muskuļu trenēšanu: pacelšanos uz pirkstgaliem, izpildot vingrinājumus sēžas muskuļiem, ceļiem. Jāstrādā kompleksi. Ļoti svarīga atziņa un apstiprinājums vēl un vēlreiz par traumām, ka bērniem un jauniešiem pēc kaulu traumām obligāti nepieciešama fizioterapija, lai nedeformētu kaula augšanas zonas un tās neslēgtos pāragri. Šajā darbā lieliski palīdzēs individuāli treniņi pie zinoša fizioterapeita. Bieži dzirdam pieaugušo norādi bērniem: “Sēdi ar taisnu muguru!” Aizrādījums nav īsti korekts. Šādos gadījumos ir jāvērtē stāja – kas pie vainas apaļai, ieliektai, plakanai mugurai, vai nepareizai pozai sēžot. Noteikti būs jāvingrina kāju, muguras, iegurņa muskuļi, jāstiprina vispārējā fiziskā sagatavotība.
Semināra praktiskajā daļā “Vingrinājumi ķermeņa dziļajai muskulatūrai” fizioterapeites Marikas Gladkijas vadībā katrs dalībnieks atkārtoja zināmos vingrinājumus un mācījās tos izpildīt precīzi un pareizi. Tāpat tika dota iespēja vērtēt vienam otra izpildījumu, lai atpazītu neprecizitātes un kļūdas vingrinājumos. Darbojoties uz paklāja, tika izmantotas dažādas bumbas, lentas, gumijas, nūjas, vingrošanas sols. Seminārā “Balsta kustību sistēmas analīze. Vingrinājumi ķermeņa dziļajai muskulatūrai” katrs treneris ieguva gan teorētiskas zināšanas, kuras ļoti saprotami un pārliecinoši prezentēja fizioterapeits Normunds Vārpa, gan praktisku “bagāžu” no Marikas Gladkijas, ko izmantot savā darbā.
BJK “Gauja” | Badmintona trenere
Stirnu buks 2019 Cēsis Ozolkalns – veselības, izaicinājuma, kustēšanās un rezultātu noslēdzošais posms “Stirnu bukā”. Visu sezonu turējusies skriešanas stīga: labāk, ātrāk, ar raksturu un veselīgāk. Katram, noteikti, savi atskaites punkti, vērtējumi, rezultāti, bet skriešanas nervs viens – kustēties dabā, izaicināt organismu un raksturu treniņiem. Treniņi, treniņi, treniņi … bez tiem, nu, nekādi. Pieceļoties no dīvāna, par čempionu nekļūsi! “Stirnu buks” audzis skaitliski. Arī man skriet mežā, apvidū, kalnā, lejā, gar upi vai ezeru ir daudz interesantāk. Katrs solis jānoliek plānojot, taču ieelpojot veselu tonnu svaiga gaisa. Organisms gavilē!
Šoreiz noskrieti 3 posmi Vāveres distancē. Maz? Pietiekoši! Ventspilī izbaudītas jūras smiltis un piejūras priežu smarža. Un kur nu vēl trasi šķērsojošais taurējošais bānītis! Apstākļi ideāli: pārnakšņo, atver acis un esi jau trasē, viss rokas stiepiena attālumā. Krimuldas Vāvere arī bija laba. Ja esi ticis no kalna lejā, tad vēl atlika pa bruģēto taciņu uzskriet augšā.
Ozolkalns Cēsīs katru pārbaudīja izturībā, raksturā, dubļu panesībā. No rīta daži mīnusi gaisā, bet prognoze cerīga, pat nelīs. Parādās saule un ko kokiem krīt mazliet pakusuši ledus gabaliņi. Uzbraucot kalnā, pa mašīnas logu paveras zelta skati, ir īstais laiks izbaudīt rudens skaistumu. Tā arī darām. Kājās apavi bezceļiem (paldies trenerim, kura pieredze nospēlēja galveno lomu), somā termoss ar karstu dzērienu un sausas drēbes. Nākas paieties, jo galvenais štābs ar skriešanas numuriem, starts un finišs šoreiz nav ar roku sasniedzams. Iesildoties nolaižamies no kalna lejā un Vāveres numurs saņemts. Apkārt virmo tikai domas, sarunas un noskaņojums skriešanai. Tik patīkami sastapt pazīstamus cilvēkus, novēlēt izdošanos! Nesteidzīga iesildīšanās un daži foto mirkļi pietuvina laiku startam.
Kad saskaitīti visi skaitļi no 10 līdz 1, protams, atskan starta šāviens. Aiziet! Un tad tik sākas! Tas bija tik aizraujoši, ka pieķēru sevi pie domas, ka pirmo reizi neskaitu noskrietos kilometrus, jo visu laiku ir ar ko nodarboties. Kārtējais kalns, kurā jātiek augšā. Ja esi augšā, tad loģiski jātiek arī lejā. Ja mazliet līdzens, tad jāplāno, kur likt soli, lai neiegrimtu dubļos. Vēl jāizņem virāžas bobsleja trasē un, skat, finišs! Jā, “Selgas” cepumi finišā bija vērtīgi uz kārā zoba. Liela enerģijas deva atstāta trasē. Vēl ilgi runājām, pārspriedām, baudījām iegūtās emocijas.
Mazliet nāk bimba, jo Stirnu buks 2019 Cēsis bija beidzamais pasākums šajā sezonā. Bet ir taču ļoti labi – Vāveres sezona veiksmīgi pabeigta, un jau drīz nākamā.
BJK “Gauja” | Badmintona trenere
